NATO nevēlas nodarboties ar drošības situācijas eskalāciju, kā arī neuzskata, ka jāatgriežas pie Aukstā kara metodēm, vienlaikus ir gatava aizsargāt savu teritoriju un cilvēkus, pauda Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina.
"Es nedomāju, ka šobrīd ir laiks jaunam Aukstajam karam. Šobrīd ir laiks vienam otru saprast. Tas ir laiks demonstrēt mūsu apņemšanos aizsargāt savu teritoriju. Tas ir laiks demonstrēt, ka mēs spējam piemēroties, nevis konfrontēt ar kaut vienu," žurnālistiem NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas brigādes mācību "Brilliant Jump 16" laikā pauda Farina.
Ģenerālis uzsvēra, ka alianse sevi aizsargā un ar šīm darbībām nevienu neprovocē. "NATO nevēlas nodarboties ar eskalāciju, tādēļ mēs mainām savu stāju, pamatojoties uz to drošības situāciju, kuru mēs redzam apkārt," teica Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris.
Tāda, piemēram, ir Krievijas rīcība, kas rīko dažādas provokācijas, neievēro starptautisko likumdošanu un iebrūk Ukrainā.
"Tas ir kaut kas tāds, par ko mums ir jādomā," sacīja Farina, norādot, ka NATO jau iepriekš reaģēja uz Maskavas draudiem, izvietojot karavīrus Baltijā. Savukārt, ja NATO Varšavas samitā dalībvalstu politiķi izlems par sabiedroto klātbūtnes palielināšanu, alianses militārie līderi spēs atrast labāko risinājumu, lai to nodrošinātu.
"NATO mērķis ir aizsargāt mūsu cilvēkus un teritoriju. Mēs strādājam, lai to panāktu," uzsvēra Farina.
Četras NATO Centrāleiropas valstis trešdien paziņoja, ka, sākot no nākamā gada, sūtīs savus karavīrus uz trim sabiedrotajām Baltijas valstīm.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija apliecinājušas, ka tās līdz Varšavā jūlijam gaidāmajam NATO samitam izstrādās reglamentu 600 karavīru izvietošanai Baltijas valstīs uz rotācijas pamata. Katra valsts nodrošinās 150 karavīrus uz trīs mēnešu posmu.
NATO un Baltijas valstis jūlijā izlems, kur tieši sauszemes karaspēks pamatā tiks izvietots. Šis solis ir iecerēts, lai palīdzētu "Baltijas sabiedrotajiem un draugiem, kuriem ir bažas par drošību", skaidroja Stropnickis.
Baltijas valstis, kuras ir nopietni uztrauktas par Krievijas agresiju Ukrainā, vēlas, lai to teritorijā tiktu izvietoti starptautiskie bataljoni - līdz pat tūkstotim karavīru katrā valstī.
NATO un ASV šopavasar apliecināja, ka tās Austrumeiropā mainīs savu aizsardzības doktrīnu no garantiju uz pretinieka atturēšanas pieeju, šādi reaģējot uz "Krieviju, kas pieņemas spēkā un ir agresīva".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
