Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) parlaments apstiprinājis likumprojektu, kas ļauj valdībai ekspropriēt zemi baltajiem fermeriem un nodot to melnādainajiem iedzīvotājiem.
Šobrīd divas desmitgades pēc aparteīda režīma krišanas liela daļa zemes DĀR joprojām pieder baltajiem.
DĀR valdošā partija Āfrikas Nacionālais kongress (ANC) paziņojusi, ka nepieciešams vienreiz izbeigt aparteīda režīma laikā radušos netaisnību, kad gandrīz visa zeme piederēja baltajam mazākumam.
Partija likumu par zemes piespiedu atpirkšanu no baltajiem uzskata par pašu svarīgāko lēmumu kopš aparteīda krišanas. ANC cer, ka likuma pieņemšana palīdzēs paātrināt zemes reformas veikšanu un nodrošinās iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi zemes resursiem.
Likums paredz kompensācijas izmaksu par ekspropriēto zemi.
Likums vēl jāparaksta prezidentam Džeikobam Zumam, un sagaidāms, ka viņš to izdarīs tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā.
Saskaņā ar 1913. gada likumu par zemi melnādainajiem pamatiedzīvotājiem palika tikai 13 % zemes. 22 gados kopš aparteīda krišanas baltajiem iedzīvotājiem ekspropriēti 10 % zemju.
Kaimiņvalstī Zimbabvē 2000. gadā pēc prezidenta Roberta Mugabes iniciatīvas tika sākta balto fermeru zemju sagrābšanas politika, kas noveda pie savulaik plaukstošā lauksaimniecības sektora sabrukuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
