Rakstīt par Krimu, iespējams, ir idiotiskākais nodoms, kāds vien var būt. Kā ar gudru skatu reizē var runāt par 2,3 miljoniem cilvēku, kuri dzīvo šajā pussalā, vai par 27 000 kvadrātkilometru tās teritorijas? Turklāt daudzi žurnālisti, politiķi, pat zinātnieki izmanto vispārinātus paziņojumus un spriež, ko darīt ar Krimu. Atdot atpakaļ Ukrainai, paturēt Krievijai, nobadināt ar sankcijām, piepildīt ar investīcijām un tā tālāk.
Kad Krievijas opozicionāram Aleksejam Navaļnijam jautāja, vai viņš atdotu Krimu Ukrainai, vai nē, viņš teica: "Krima – vai tā ir kāda sviestmaize ar desu, lai viņu šurpu turpu atdotu?" Šos vārdus Navaļnijam atgādina līdz pat šim brīdim. Bet diskusiju līmenis divu gadu laikā par to, ka Krima de facto ir Krievijas daļa, nav mainījies. Bet vispār tur dzīvo cilvēki, tie ir ļoti dažādi, viņiem ir savas problēmas, pārliecības, par kurām dīvānu ģeopolitiķiem ir ļoti vājš priekšstats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!