Kopš šā gada sākuma – laika posmā no janvāra līdz 29. maijam – pa ''Vidusjūras ceļu'' saskaņā ar ANO bēgļu lietu organizācijas (UNHCR) datiem ES ieradušies teju 47 tūkstoši cilvēku (46 714), no kuriem lielākā daļa krastā izkāpuši Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, savukārt atbraukušo skaits pērn no janvāra līdz maija beigām bijis lielāks nekā 47 tūkstoši (47 463), kas liecina, ka atbraukušo skaits ir visai līdzīgs un ''Balkānu ceļa'' slēgšana šogad nav to palielinājusi.
Par "Balkānu ceļu" dēvē maršrutu, ko bēgļi un patvēruma meklētāji, lielākoties no Tuvo Austrumu valstīm, izmantoja, lai no Grieķijas nokļūtu tālāk ES. Tas veda augšup caur Grieķijas kaimiņvalsti Maķedoniju, šķērsojot vēl vairākas valstis, piemēram, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju līdz Austrijai un Vācijai. Savukārt par "Balkānu ceļa" slēgšanas brīdi uzskata šī gada marta sākumu, kad par savu robežu slēgšanu milzīgajai bēgļu un patvēruma meklētāju plūsmai paziņoja Horvātija, Maķedonija un Slovēnija.
"Kad ''Balkānu ceļš'' tika slēgts, mēs gaidījām, ka maršruts mainīsies, taču neesam novērojuši, ka bēgļi no valstīm, no kurām reiz devās pa ''Balkānu ceļu'', tagad izvēlētos ''Vidusjūras ceļu''. Patiesībā, pagaidām vēl neesam novērojuši ''Balkānu ceļa'' slēgšanas sekas,'' sarunā ar portālu "Delfi" norādīja UNHCR komunikācijas daļas Itālijā pārstāve Medeja Savarija.
Arī starptautiskās organizācijas "Save the Children" pārstāve Džiovanna di Benedeto uzsvēra, ka nav novērotas būtiskas izmaiņas bēgļu plūsmā. Saskaņā ar viņas pausto šogad Sicīlijas ostās izkāpušas vien dažas sīriešu ģimenes. Arvien vairums cilvēku, kuri mērojuši ceļu pār Vidusjūru, ir no Subsaharās reģiona valstīm, kur plosās nemieri, valda autoritāri un totalitāri režīmi, un tiek pārkāptas cilvēktiesības.
Vēl viens no rādītājiem, kas liecina, ka pagaidām krasas izmaiņas bēgļu plūsmā nav, ir atbraukušo tautības, proti, lielākā daļa bēgļu, kuri izglābti Vidusjūrā arvien ir no Āfrikas, vien neliela daļa mērojuši ceļu no Sīrijas, Irākas vai Afganistānas.
"Tātad tas, ko mēs redzam, nav jauna tendence, bet drīzāk apstiprinājums tam, ko mēs jau zinājām pagājušajā gadā. Tagad, vasaras mēnešos, kad laiks kļūst labāks, patiesi ir vairāk atbraukušo, salīdzinot ar gada sākumu, taču lielā mērā tas pats, ko novērojām jau 2015. gadā," klāstīja Savarija.
Bēgļu plūsma pār Vidusjūru Itālijai nav nekas jauns, tā tas bijis jau vairāk nekā desmit gadu, taču cilvēku, kuri šajā valstī lūdz patvērumu, skaits pēdējo gadu laikā krietni vien pieaudzis. Saskaņā ar Itālijas Iekšlietu ministrijas datiem 1990. gadā 4573 cilvēki lūguši aizsardzību šajā valstī, bet pērn to lūguši 18 reizes vairāk cilvēku – 83 970.
Daudzi portāla "Delfi" uzrunātie Sicīlijas iedzīvotāji norāda, ka jau gadiem līdz ar labajiem laikapstākļiem salā ierodas arī bēgļi no Āfrikas, tikai plūsmas apmēri pēdējā laikā krietni vien pieauguši, un šobrīd problēmai tiekot pievērsta lielāka uzmanība. Piemēram, kā pastāstīja 22 gadus vecais Frančesko, ostas pilsētas Katānijas iedzīvotājs, viņš ziņas par bēgļu izkāpšanu Sicīlijas krastos atceras dzirdējis jau savā bērnībā. Savukārt Katānijas iedzīvotājs Andreā pauda pārliecību, ka Eiropas acis Itālijas virzienā sāka vērties vien 2013. gadā pēc tam, kad Vidusjūrā nogrima vairākas bēgļu pilnas laivas, dzelmē līdzi aizraujot simtiem dzīvību.
Faktu, ka ilgus gadus tā bijusi vien Itālijas problēma, apstiprina arī UNHCR pārstāve: "Itālija jau daudzus gadus ir lūgusi Eiropas atbalstu, un daudzus gadus Itālija glābšanas un meklēšanas operācijas jūrā veica vienatnē un šo situāciju arī finansiāli risināja vienatnē. Tagad Eiropa atbalsta glābšanas un meklēšanas operācijas, bet joprojām to koordinē Itālijas krasta apsardze, tātad lielāko atbildību uzņemas Itālija."
Kad laikapstākļi ir labi, kontrabandistiem Lībijā paveras iespēja ik dienu jūrā sūtīt vairākas cilvēku pilnas laivas, un Sicīlijas ostās teju ik dienu piestāj kuģi, kas uz sava klāja uzņēmuši bēgļus, tādēļ pirmās uzņemšanas centri nereti ir ļaužu pilni. Taujāta par to, cik ilgi Itālijas bēgļu uzņemšanas sistēma spēs izturēt regulāro cilvēku pieplūdumu, Savarija norāda, ka izturēt tā spēs, taču nedz Itālijai, nedz Grieķijai ar radušos situāciju nevajadzētu tikt galā vienatnē, jo ne vienmēr atbraucēju mērķis ir tā valsts, kurā sperts pirmais solis pār ES robežu.
Arī Katānijas pašvaldības pārstāve Paola Skuderi skaidroja, ka "Balkānu ceļa" slēgšana situāciju nav būtiski ietekmējusi, vienlaikus gan viņa pauda cerību, ka ES bēgļu pārvietošanas programma drīzumā tomēr uzrādīs rezultātus un ļaus Itālijai tikt galā ar pašreizējo situāciju. Cilvēku pieplūduma dēļ daudzi pirmā līmeņa uzņemšanas centri un nometnes bieži vien ir pilni. Tāpat pamatīgi ieilgusi rinda uz patvēruma pieteikumu izskatīšanu – nereti atbildi no komisijas, kas izskata šos pieteikumus, nākas gaidīt pus gadu vai pat ilgāk. Piemēram, Sicīlijā portāls "Delfi" sastapa vairākus nigēriešus, kuri atbildi par statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu gaida jau gadu.
ES bēgļu pārvietošanas programma paredz no krīzes vissmagāk skartajām valstīm, lielākoties Grieķijas un Itālijas, pārvietot 160 000 bēgļu un patvēruma meklētāju uz citām ES dalībvalstīm. Līdz šim gan programmas izpilde noritējusi gausi, jo, lai gan vienošanās par to tika panākta jau pērn, šī gada maijā Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka programmas ietvaros pārvietoti vien 1500 cilvēku.
"Tā [pārvietošanas programma] šobrīd nestrādā, bet mēs ceram, ka soli pa solim tā sāks darboties," pauda Itālijas Bēgļu padomes konsultante Domenika Sapjenza, "Sicīlijai ir tikai jūra, un mūsu karavīriem ir pienākums glābt to cilvēku dzīvības, kuri ir nonākuši jūrā. Mums nav izvēles, pat, ja ir skaidrs, ka šeit ir [uzņemšanas] iespēju limits."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
