Foto: DELFI
Kopš tā sauktā ''Balkānu ceļa'', ko bēgļi un patvēruma meklētāji izmantoja nokļūšanai Eiropas Savienībā (ES), slēgšanas pastāvēja bažas, ka bēgļu plūsma varētu mainīties, proti, varētu pieaugt to cilvēku skaits, kuri laivās no Ēģiptes un Lībijas dosies pāri Vidusjūrai uz Itāliju, kas jau gadiem ilgi ir daudzu Subsahāras reģiona valstu iedzīvotāju glābiņš. Pašreizējie dati par pirmajiem mēnešiem kopš ''Balkānu ceļa'' slēgšanas gan neuzrāda šādu tendenci, portāls "Delfi" noskaidroja Sicīlijā.

Kopš šā gada sākuma – laika posmā no janvāra līdz 29. maijam – pa ''Vidusjūras ceļu'' saskaņā ar ANO bēgļu lietu organizācijas (UNHCR) datiem ES ieradušies teju 47 tūkstoši cilvēku (46 714), no kuriem lielākā daļa krastā izkāpuši Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, savukārt atbraukušo skaits pērn no janvāra līdz maija beigām bijis lielāks nekā 47 tūkstoši (47 463), kas liecina, ka atbraukušo skaits ir visai līdzīgs un ''Balkānu ceļa'' slēgšana šogad nav to palielinājusi.

Par "Balkānu ceļu" dēvē maršrutu, ko bēgļi un patvēruma meklētāji, lielākoties no Tuvo Austrumu valstīm, izmantoja, lai no Grieķijas nokļūtu tālāk ES. Tas veda augšup caur Grieķijas kaimiņvalsti Maķedoniju, šķērsojot vēl vairākas valstis, piemēram, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju līdz Austrijai un Vācijai. Savukārt par "Balkānu ceļa" slēgšanas brīdi uzskata šī gada marta sākumu, kad par savu robežu slēgšanu milzīgajai bēgļu un patvēruma meklētāju plūsmai paziņoja Horvātija, Maķedonija un Slovēnija.

ItālijaLībijaSicīlijaLasāmgabaliBēgļi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit