ES oficiāli brīdina Poliju par tiesu sistēmas reformām  (9)

"Mēs esam nolēmuši nosūtīt Polijas amatpersonām viedokli par likuma varu," preses konferencē pavēstīja Timmermanss, piebilstot, ka viedoklis līdzinās "brīdinājumam".

"Neskatoties uz mūsu vislielākajām pūlēm, mums nav izdevies rast risinājumu jautājumos, kas mūs satrauc visvairāk," norādīja EK viceprezidents.

Tomēr viņš piebilda, ka joprojām cer uz "konstruktīvu dialogu".

Tajā pašā laikā Timmermanss paziņoja, ka Polijas konservatīvās valdības īstenotā Konstitucionālā tribunāla reforma apdraudot likuma varu.

Tomēr konkrētie EK iebildumi ir konfidenciāli un tiks izteikti tieši Polijas valdībai, tos nepubliskojot.

Varšavai ir dotas divas nedēļas, lai sniegtu atbildes uz EK "viedokli".

Ja šīs atbildes Briseli neapmierinās, tā var ķerties pie pirmoreiz ES vēsturē piemērotās tā dēvētās likuma varas aizsardzības procedūras nākamās fāzes, izsakot Polijai "rekomendācijas" un nosakot to izpildes termiņu.

Nepiekāpšanās gadījumā Polijai teorētiski var tikt apturētas balsošanas tiesības Eiropas Savienībā (ES), taču tam nepieciešama visu pārējo dalībvalstu piekrišana, un tādu, domājams, Briselei iegūt būs neiespējami.

Piemēram, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau iepriekš ir paziņojis, ka Budapešta izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu jebkādus mēģinājums vērst sankcijas pret Poliju.

Reaģējot uz EK paziņojumu, Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro izteicis "pārsteigumu".

"Timmermansa kungs un viņa tuvākie līdzstrādnieki ļoti labi zina, ka valdība izrādījusi lielu elastību un gribu rast kompromisu," norādīja ministrs.

Taču opozīcija neesot izrādījusi gatavību uz jebkādu izlūgumu, piebilda Zjobro, uzsverot, ka "kompromisam nepieciešamas divas puses".

Eiropas Parlaments (EP) jau 13. aprīlī pieņēma rezolūciju, kurā brīdināts, ka Polijas Konstitucionālā tribunāla "faktiskā paralīze" apdraud likuma varu, demokrātiju un cilvēktiesības.

Polijas konservatīvā valdība, kas nāca pie varas oktobrī, izpelnījusies kritiku par vairākiem pasākumiem, kas, kā uzskata oponenti, pastiprinās valdības varu pār konstitucionālo tiesu un sabiedriskajiem medijiem.

EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar ES tiesību normām.

Timmermanss kopš tā laika vairākkārt ticies ar Polijas varasiestāžu pārstāvjiem, cenšoties rast skaidrību aspektos, kas radījuši bažas EK.

EK sevišķi satraukusies par Polijas likumiem, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus, kā arī par Konstitucionālā tribunāla reformu.

Konflikts ap Konstitucionālo tribunālu sākās vēl iepriekšējās valdības laikā, kad šobrīd opozīcijā esošās labēji centriskās partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) kontrolētais parlaments īsi pirms 25. oktobrī notikušajām vēlēšanām iecēla piecus jaunus tiesnešus.

Konservatīvā partija "Likums un taisnīgums", kas nāca pie varas pēc pārliecinošās uzvaras vēlēšanās, uzskata, ka šāda rīcība bija prettiesiska.

Pēc tam, kad konservatīvie vēlēšanās izcīnīja parlamentā absolūto vairākumu, šie pieci tiesneši tika atcelti un viņu vietā tika izraudzīti jauni, kuru zvērestu nekavējoties pieņēma ar PiS atbalstu ievēlētais prezidents Andžejs Duda.

Konstitucionālais tribunāls vēlāk atzina, ka divi no PO izraudzītajiem tiesnešiem patiesi iecelti nekonstitucionāli, lai gan trīs pārējo iecelšana atbildusi pamatlikumam.

Krīzi vēl vairāk saasināja PiS veidotās valdības panāktie likuma grozījumi, kas nosaka, ka Konstitucionālajam tribunālam savi lēmumi turpmāk pieņemami ar divu trešdaļu vairākumu, klāt esot vismaz 13 no 15 tiesnešiem, nevis ar vienkāršu vairākumu, klāt esot vismaz deviņiem tiesnešiem, kā tas bija iepriekš.

Pats Konstitucionālais tribunāls šos grozījumus martā pasludināja par antikonstitucionāliem, taču premjerministre Beāta Šidlo atteicās šo spriedumu oficiāli izsludināt, jo tas tika pieņemts, trūkstot grozījumos paredzētajam kvorumam.

Turklāt izskanējušas ziņas, ka tiesneši savu spriedumu vēl pirms pasludināšanas esot saskaņojuši ar opozīcijā esošās PO pārstāvjiem.