Kam atdot gandrīz par diviem miljoniem apdrošināto ekspozīciju? Krimas muzejiem, no kurienes eksponāti tika paņemti, kuras arheologi to visu pussalā atrada un zinātnieki pētīja? Vai Kijevai, kuras Kultūras ministrija nosūtīja ekspozīciju "viesizrādēs"? Paši eksponāti juridiski pieder Ukrainas Nacionālajam muzeju fondam.
Savas pretenzijas izvirza arī Maskava, uzsverot, ka vēsturiskajiem atradumiem ir jāatgriežas savā vietā. Bet daudzi ir nobažījušies, ka, atgriežoties Krimā, vērtības var tikt uz mūžīgiem laikiem aizvestas "viesizrādēs" uz Maskavas vai Sanktpēterburgas muzejiem.
"Šis ir pirmais tāds precedents pasaulē. Pavisam cita lieta, kad notika kari, un muzeji nonāca svešās rokās. Šoreiz viss ir citādāk, tāpēc neviens skaidri nezina, kā rīkoties," stāsta Tavridas un Simferopoles muzeja galvenā krājumu glabātāja Ludmila Hrapunova.
Eksponātu vietā lapiņa ar uzrakstu
Tavridas un Simferopoles centrālajā muzejā kasieris noplēš 100 rubļus (1,2 eiro) maksājošo biļeti un sauc darbiniekus, kuri blakus ēkā dzer kafiju. Apsarga pavadībā iznāk divas sievietes. Viena no viņām ir mana gide, otra vienkārši ieslēdz gaismu šaurajā zālē. Kad mēs ienākam ēkā, apsargs aiztaisa durvju restes un pavada mūs visu ekskursijas laiku.
Gide krievu valodā stāsta par Krimā atrastām vēstures un mākslas vērtībām. Starp tām daudz dekorāciju elementu, monētas, trauki un tamlīdzīgas lietas. Mani aizved uz otro stāvu, kur atrodas cita ekspozīcijas daļa.
Muzeja zālēs, tāpat kā Lietuvā, sēž padzīvojušas kundzes dežurantes. Gide turpina savu stāstu par eksponātiem. Vairāk uzmanības tiek veltīts tām vietām, kur eksponātu nav. Tukšajās vietās stāv lapiņas ar uzrakstu: "Eksponāts atrodas izstādē Amsterdamā".
Mākslas pasaule izjūt izolāciju
Krimā notikušo referendumu nav atzinusi neviena Eiropas valsts, tāpēc nekādas starptautiskas izstādes uz šejieni netiek vestas. Bet ir arī citas nianses.
Hrapunova mani sagaida, slaukot rokas. Viņa taisnojas: "Agrāk arheoloģiskos eksponātus mēs sūtījām restaurēt uz Kijevu. Tagad mēs to darīt nevaram, bet sūtīt uz Maskavu ir ļoti dārgi un sarežģīti. Tāpēc, cik tas ir iespējams, cenšamies restaurēt paši savām rokām. Krimā šīs jomas profesionāļu nav".
Muzeja darbiniece ar vēsturnieces izglītību šeit strādā jau otro desmitgadi.
"Te stāvēja Sarmatas bronzas trauks. Bet te par mūsu muzeja simbolu kļuvušais grifs. Bet visvairāk žēl māla auniņu. Tas ir ļoti rets keramikas atradums, ir atklāti tikai četri tādi eksponāti. Vienu mēs atstājām sev, pašu trauslāko. Tos visus izgatavojis viens meistars. Šie eksponāti tagad atrodas Alanda Pirsona muzejā Amsterdamā," ar nožēlu stāsta Hrapunova.
Uz jautājumu, vai zaudēto eksponātu dēļ muzejs ir ļoti cietis, viņa atbild: "Šo tukšumu dēļ mūsu izstādes ir kļuvušas sliktākas, nav pilnības. Ekspozīcijā bija dažādi unikāli un vērtīgi eksponāti. Mēs zaudējām 451 mākslas izstrādājumu vienību. Vēl vairāk cieta Bahčisarajas muzejs – vairāk nekā tūkstotis īpaši vērtīgu arheoloģisko atradumu tagad ir Amsterdamā. Muzejam, protams, tas ir liels zaudējums".
Mākslas un politikas dilemma
Izstādi "Krima. Melnās jūras zelts un noslēpumi" organizēja pazīstama Vācijā dzīvojoša kuratore Valentīna Mordvinceva. Šo izstādi veidoja četru muzeju eksponāti: Bahčisarajas, Kerčas, Hersonas un Tavridas centrālā muzeja.
Kā intervijā "The New York Times" pastāstīja Alarda Pirsona muzeja direktors Vims Huperts, tika pieliktas lielas pūles, lai pierunātu Krimas muzejus sūtīt šīs vērtības sākumā uz Vāciju un tad uz Amsterdamu.
Uz izstādi "Krima. Melnās jūras zelts un noslēpumi" ļaudis stāvēja rindās un ekspozīcija aizņēma vairākas zāles, stāsta Hrapunova. Eksponāti datēti gan ar pēdējo periodu pirms mūsu ēras, gan mūsu ēras pirmajiem gadiem.
Ukrainas Kultūras ministrija uzstāj, ka izstāde ir tās īpašums, tāpēc tā ir atdodama Kijevai. Bet Krimas muzeji uzskata, ka eksponātiem ir jāatgriežas pie viņiem, kaut muzeji tagad pieder Krievijai.
Amsterdamas muzejs neveic nekādas darbības un gaida, kad tiesa izlems, kurš ir patiesais ekspozīcijas īpašnieks.
Starp tiesībām un morāli
"Es ticu, ka veselais saprāts uzvarēs. Nevar pieļaut, ka politika paņem mūsu vērtības, kas atrastas mūsu zemē. Tās izraka Krimas arheologi, pētīja mūsu zinātnieki. Šie eksponāti ir daļa no mūsu ekspozīcijas," artefaktu atgriešanu Krimai pamato Hrapunova, kaut atzīst, ka Kijevas pretenzijas ir loģiskas.
"No otras puses, tad Krima bija Ukrainas daļa. Izvest eksponātus atļāva Ukrainas Kultūras ministrija. Tagad ir divas galvenās pretenzijas – mēs gribam, lai mūsu eksponāti atgriežas savās vietās, bet Ukraina izvirza savas loģiskās pretenzijas," teic Hrapunova.
Uz jautājumu, vai nav bail, ka šīs mākslas vērtības varētu tikt izstādītas Krievijas galvenajos muzejos, Hrapunova atbild, ka tādu gadījumu nav bijis.
Viņa atzīst, ka šī situācija kremt viņai personīgi, bet saprot, ka jautājumam ir divas puses – juridiskais un emocionālais. "Mums šajā situācijā atliek tikai cerēt," teic Hrapunova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
