Vācijas parlaments atzīst armēņu slaktiņus par genocīdu; Turcija atsauc vēstnieku  (95)

Dokumentā arī norādīts, ka Vācijai, kas kara laikā bija Osmaņu impērijas sabiedrotā, jāuzņemas daļa vainas par bezdarbību slepkavošanas apturēšanā.

Turcija pirms tam skarbi kritizēja Vācijas parlamentā gaidāmo balsojumu, brīdinot, ka tas var kaitēt abu valstu diplomātiskajām, ekonomiskajām, politiskajām un militārajām attiecībām.

Turcija jau reaģējusi uz Vācijas parlamenta balsojumu, uz konsultācijām atsaucot savu vēstnieku Vācijā. Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka viņš ar vēstnieku pārrunās situāciju. "Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai atrisinātu šo jautājumu," paziņojis Erdogans.

Turcijas jaunais premjers Binali Jildirims rezolūcijas pieņemšanu saistījis ar "rasistisko armēņu lobiju".

Armēnijas ārlietu ministrs tikmēr apsveic vācu parlamenta lēmumu, norādot, ka tas ir nozīmīgs devums starptautiskai armēņu genocīda atzīšanai un nosodīšanai.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Vācijai ar Turciju ir daudz saišu un par spīti atšķirīgiem viedokļiem kādā jautājumā Berlīnes un Ankaras draudzība un stratēģiskā sadarbība ir lieliska.

Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga balsojums notiek laikā, kad Eiropas Savienībai (ES) ir nepieciešama sadarbība ar Turciju, lai tiktu galā ar masveidīgo migrantu pieplūdumu.

Armēnija uzskata, ka 1915. gadā notikušajos masu slaktiņos ir nogalināti 1,5 miljoni armēņu, tikmēr Turcija uzstāj, ka bojāgājušo skaits ir daudz zemāks un ir pret vārda "genocīds" lietošanu, daļu upuru saistot ar karadarbību.

1915. gada slaktiņus par genocīdu ir atzinušas vairāk nekā 20 valstis, tostarp Francija, Krievija, kā arī Romas pāvests Francisks.

Turcija noliedz, ka slaktiņi būtu bijuši organizēta kampaņa kristiešu armēņu nogalināšanai. Nekārtībās Osmaņu impērijas sabrukuma laikā gāja bojā arī daudz Turku civiliedzīvotāju, atzīmē Ankara.