'Delfi' Sicīlijā: zīdainis jūrā zaudē vecākus; pieaug vienatnē uz ES atbēgušo bērnu skaits  (6)

Šī gada pirmajos četros mēnešos Itālijā, mērojot ceļu pār Vidusjūru, ieradušies 4500 nepilngadīgu un neviena nepavadītu bērnu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn, kad šajā pašā laika posmā Itālijā ieradās 1600 bērnu, liecina Di Benedeto sniegtā informācija.

Saskaņā ar viņas pausto, lielākā daļa bērnu Itālijā ierodas no Subsahāras reģiona valstīm, kurās dažādu iemeslu dēļ ir augsts vardarbības līmenis vai valda diktatūra, piemēram, Eritrejas un Nigērijas.

Itālijā darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas, kas sniedz palīdzību bērniem, kuri valstī ieradušies vienatnē. Piemēram, "Save the Children" organizācijas pārstāvji sniedz juridisko palīdzību – izskaidro bērniem viņu tiesības un sniedz viņiem svarīgu informāciju par to, kāda ir Itālijas aizsardzības statusu piešķiršanas sistēma, kā arī piedalās juridiskajās procedūrās, kas saistītas ar aizsardzības statusa iegūšanu.

Iemesli, kādēļ nepilngadīgie pamet savas mājas ir dažādi, un bieži vien tas ir vairāku iemeslu kopums. Nereti viņi tālajā ceļā dodas, lai pievienotos kādam ģimenes loceklim vai draugam, kurš jau ir ES, dažkārt viņi bēg no represijām, vardarbības un neiecietības, kas pārņēmusi viņu valsti, bet citkārt viņi, vecāku pamudināti, dodas labākas dzīves un nākotnes meklējumos. "Riski, kādi pastāv ikvienam, kurš dodas šādā ceļojumā, attiecībā uz viņiem ir vēl augstāki. Vardarbība. Tāpat bieži viņi kļūst par nepatiesu solījumu upuriem," pastāstīja ANO bēgļu lietu organizācijas (UNHCR) pārstāve Medeja Savarija, piebilstot, ka "tādēļ tā ir ļoti sarežģīta situācija un ir ļoti, ļoti svarīgi rūpīgi sekot viņiem, veidot uzticību, sniegt informāciju, izskaidrot, kādi ir riski, ja viņi turpinās ceļu".

Dažkārt bērni ceļo kopā ar vecākiem, taču bīstamā ceļojuma laikā vecāki iet bojā un bērns paliek viens. Tā, piemēram, pēc bēgļu pilnas laivas apgāšanās Vidusjūrā, glābējiem izdevies izglābt kādu piecus gadus vecu meiteni, taču viņas vecāki noslīkuši. Mēdz būt arī gadījumi, kad atbraukušie ir pavisam mazi, piemēram, maijā Lampedūzā nogādāts kāds deviņus mēnešus vecs zīdainis, kura vecāki gājuši bojā Vidusjūras šķērsošanas laikā.

Di Benedeto arī atminas gadījumu, kad starp izglābtajiem bijusi kāda maza meitene. Tā kā viņa Itālijā ieradās bez vecākiem vai citiem radiem, meitene tika ievietota īpašā centrā, kas paredzēts nepilngadīgajiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Aptuveni pēc mēneša Lampedūzas salas krastos izkāpis kāds vīrietis, kurš taujājis pēc savas meitas. "Viņš vaicāja visiem, vai kāds ir redzējis mazu meitenīti, un raksturoja viņas izskatu," notikušo atstāsta sieviete, "kad meitene ieradās, viņa tika piefiksēta, kā nepavadīts bērns, un mēs par viņu zinājām, tādēļ varējām viņus [meitu un tēvu] atkal apvienot".

Vairākas nevalstiskās organizācijas nodarbojas ar ģimeņu atkalapvienošanu, proti, atbilstoši gan vietējai likumdošanai, gan Dublinas regulai risina situācijas, lai atkal apvienotu ģimenes locekļus, kuri dzīvo dažādos centros un nometnēs. Šādas situācijas ir ne tikai tādēļ, ka ģimenes locekļi ceļojuši katrs citā laikā, bet arī gadījumos, kad glābšanas operācijā piedalījušies dažādi kuģi un katrs no viņiem nonācis citā kuģī un pēc tam arī citā ostā.

"Gadījumos, kad mēs redzam stingras saiknes – tiešas ģimenes saiknes –, mēs centīsimies izdarīt to, kas ir noteikts arī Dublinas regulā saistībā ar pievienošanās savām ģimenēm. Tas, ko mēs bieži vien redzam, – viņi [nepilngadīgie] nevēlas teikt, kurp viņi dodas un kāpēc, un tad viņi ceļo vienatnē, uzņemoties visus riskus, darot to nelegālā veidā," skaidroja Savarija.

Kā Di Benedeto, tā Savarija uzsvēra, ka pusaudži nereti, ir gatavi sevi pakļaut riskam un atkal sazināties ar kontrabandistiem, cerībā ātrāk sasniegt savus tuviniekus citviet Eiropā. "Ir kāda problēma – Itālijas birokrātiskās procedūras laiks ir ļoti, ļoti ilgs. Pēc drausmīgā ceļojuma, viņi nevēlas vēl astoņus, deviņus mēnešus palikt Itālijā gaidot. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, zēni no Somālijas, Eritrejas, nolemj bēgt no centriem – jo vēlas sasniegt savu ģimeni, vecākus ļoti ātri. Tā ir problēma. Mēs viņiem skaidrojam, ka, ja viņi būs pacietīgi, viņi varēs sasniegt savas ģimenes legālā un drošā veidā, bet laiks ir šķērslis," stāsta "Save the Children" pārstāve.

Parasti pēc pirmās uzņemšanas centriem, kuros, saskaņā ar Itālijas likumdošanu, bērniem būtu jāpavada īss laika posms, nepilngadīgie tiek nogādāti nelielos centros, kur uzturas 10 līdz 15 bērnu. Šajos centros bērni sāk "Itālijas dzīvi" – integrāciju ES dienvidu valstī. Taujāta par to, kā Itālijai sokas ar bērnu integrāciju Di Benedeto uzsver, ka tas nav viennozīmīgi atbildams jautājums un integrācijas rezultāts ir atkarīgs gan no centra, gan vietas, kur tas atrodas, taču ir daudz pozitīvo piemēru par bērniem, kuri apgūst itāļu valodu, apmeklē vietējās skolas un iemanto draugus starp vietējiem.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka kopš šā gada sākuma – laika posmā no janvāra līdz 1. jūnijam – pa ''Vidusjūras ceļu'' saskaņā ar UNHCR publiskotajiem datiem ES ieradušies vairāk nekā 47 tūkstoši cilvēku (47 810), no kuriem lielākā daļa krastā izkāpuši Itālijai piederošajā Sicīlijas salā.