"Uzvara, uzvara! Krievija, Krievija!" sauc pūlis. Piekrastei cauri neizlauzties, visi sastinguši gaida salūtu. Sevastopole pašaizliedzīgi un nenogurstoši svin Uzvaras dienu no rīta līdz vēlai naktij.
Tā vai citādi šo dienu atzīmē visā pasaulē, bet, nešaubīgi, nekur ar tādu vērienu kā Krievijā. Šim fenomenam ir ļoti saprotams izskaidrojums: Krievijā ir simtiem superlokālu, profesionālu, pilnīgi mākslīgu un izdomātu svētku, kuri nevienam nav vajadzīgi, un tikai vieni īsti un kopīgi.
Kāds par pilnīgu idiotismu uzskata Jauno gadu, citam Ziemassvētki ir tukša skaņa. Desantnieku dienā ļaudis vispār cenšas bez vajadzības neiziet no mājām. Svētku kultūra Krievijā ir pārāk raiba un pretrunīga, un tas ir pilnībā paredzams, ja valstī dzīvo 150 miljoni dažādu tautību cilvēki ar dažādiem uzskatiem. Bet Uzvaras diena attiecas uz ikvienu, tas ir vienīgais, kas apvieno visus.