Pasākumos Varšavā piedalīsies arī neatkarīgās arodapvienības "Solidaritāte" bijušais līderis un pirmais atjaunotās Polijas prezidents Lehs Valensa. Viņam pievienosies arī Aleksandrs Kvasņevskis un Broņislavs Komorovskis, kas ieņēma valsts galvas amatu pēc Valensas.
Gadadienu cenšas izmantot opozīcijas izveidotā Demokrātijas aizsardzības komiteja (KOD), kas apsūdz pašreizējo valdošo konservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" (PiS) centienos likvidēt demokrātiju un likuma varu.
4. jūnijs Polijā tiek svinēts kā Brīvības diena kopš 1989. gada, kad šajā datumā notika pirmās daļēji brīvās vēlēšanas, ko pēc tā dēvētajām Apaļā galda sarunām pieļāva komunistiskais kolaboracionistu režīms.
Taču 1989. gada vēlēšanas Polijā nebūt vēl nebija patiesi brīvas. Kamēr 100 vietas jaunizveidotajā Senātā bija atvēlētas konkurencei starp visiem kandidātiem, parlamenta apakšpalātā Seimā, kurā pārstāvēti 460 deputāti, "Solidaritāte" varēja pretendēt tikai uz 161 vietu.
Savukārt uz prezidenta posteni balsojumam parlamentā tika izvirzīts tikai viens kandidāts - toreizējais komunistiskā režīma līderis ģenerālis Voicehs Jaruzeļskis.
Lai gan režīms vēl saglabāja kontroli pār medijiem, ielās dominēja "Solidaritāte". Visur bija redzams tās leģendārais logotips, kā arī Valensas portreti.
Vēlēšanās "Solidaritāte" ieguva visas brīvai konkurencei atvēlētās vietas Seimā, kā arī 99 senatora vietas.
Tikmēr komunistiem daudzos apgabalos nācās iesaistīties pazemojošā savstarpējā cīņā vēlēšanu otrajā kārtā, kurā "Solidaritāte" atbalstīja reformistiski noskaņotos kandidātus.
Tomēr toreizējo notikumu līdzdalībnieki joprojām pauž izbrīnu par ātrumu, ar kādu sabruka Varšavas komunistiskais režīms.
Pateicoties dumpim pašu komunistu rindās, Jaruzeļkis tikai ar grūtībām jūlijā kļuva par prezidentu.
Tomēr komunisti nespēja izveidot valdību, un "Solidaritāte" noraidīja piedāvājumu veidot tā saucamo lielo koalīciju. Tāpēc iniciatīva valdības veidošanā tika atdota "Solidaritātes" rokās, komunistiem vienīgi pieprasot, lai daži ministru portfeļi tiktu viņu partijas biedriem. Augustā par premjerministru kļuva "Solidaritātes" pārstāvis Tadeušs Mazovickis.
Toreizējais komunistu delegācijas vadītājs apaļā galda sarunās Lešeks Millers savulaik atzina, ka komunisti pārrēķinājās.
"Es domāju, ka tas būs solis demokrātijas virzienā un ka "Solidaritāte" uzņemsies opozīcijas lomu, noteikti uzreiz ne valdības lomu," atcerējās Millers.
Jauzeļskis prezidenta amatā palika tikai līdz 1990.gada decembrim, kad bija spiests atkāpties. Par jauno Polijas valsts galvu tika ievēlēts Valensa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!