Vācijas parlaments 2. jūnijā teju vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu.
Erdogans asi nosodīja Vācijas parlamenta lēmumu un pārmeta 11 turku izcelsmes parlamenta locekļiem, kas balsoja par rezolūciju, teroristu grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) atbalstīšanu. Svētdien prezidents pieprasīja parlamentāriešiem veikt asinsanalīzes, lai redzētu, "kāda veida turki viņi ir".
Merkeles pārstāvis Štefens Zeiberts paziņoja, ka arī Berlīne uzskata PKK par teroristu grupējumu, bet uzsvēra, ka atsevišķu parlamenta locekļu saistīšana ar terorismu ir pilnīgi neizprotama.
Vācijas integrācijas ministre Ajdana Ezouza apsūdzības terorismā nodēvēja par neticamām un piebilda, ka tās ir smags pārbaudījums Vācijas un Turcijas attiecībām.
Zeiberts skaidri lika saprast, ka "rezolūcija bija politiska iniciatīva, kas radās Bundestāgā, kas ir demokrātiski ievēlēta, neatkarīga organizācija, kā to paredz mūsu konstitūcija".
"Bundestāgs pieņēma suverēnu lēmumu. Tas ir jārespektē," uzsvēra Zeiberts, piebilstot, ka šādu vēsti Merkele nodevusi Turcijas prezidentam.
Erdogana kritikas centrā nonācis turku izcelsmes vācu likumdevējs Džems Ozdemirs. Viņš ir līdzpriekšsēdētājs "zaļo" partijai, kas bija viena no armēņu genocīda rezolūcijas ierosinātājām.
Pēc anonīmu nāves draudu saņemšanas Ozdemiram piemērota policijas aizsardzība.
Ezouza paziņoja, ka draudi pret turku izcelsmes parlamenta locekļiem ir pilnīgi nepieņemami un šokējuši viņu.
"Es sagaidu, ka parlaments tagad skaidri paudīs mums savu solidaritāti un nepametīs mūs vienus," norādīja ministre.
Erdoganu pirmdien asi kritizēja arī turku kopiena Vācijā, kas iebilda pret rezolūcijas pieņemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
