Krimas okupācija un aneksija pēc daudzu politiķu un politikas ekspertu, piemēram, Zbigņeva Bžezinska un Arsēnija Jaceņuka domām ir daļa no Krievijas prezidenta Vladimira Putina mēģinājuma izveidot jaunu Padomju Savienības versiju, lai atgūtu valsts globālo ietekmi. Tieši nacionālisms palīdz skaidrot Krievijas politiku Sīrijā, lielo "naida noziegumu" skaitu valstī un politiķu vēlmi rīkot milzīgus sporta pasākumu, kā Soču olimpiskās spēles un Pasaules kausu futbolā 2018. gadā, "Washington Post" raksta politologs Ričards Arnolds.
Augošais nacionālisma sentiments Krievijā rosināja Norvēģijas zinātniekus uzsākt trīs gadus ilgu izpētes projektu "Nācijas veidošana un nacionālisms mūsdienu Krievijā" (NEORUSS).
Tā ietveros ar Krievijas statistikas aģentūras "Romir" palīdzību 2013. gadā tika pētīta Krievijas iedzīvotāju attieksme pret nacionālismu un nacionālo identitāti vairākās lielajās pilsētās. Pēc Krimas okupācijas vairāki pētījumi tika atkārtoti, lai varētu salīdzināt, kā attieksme ir mainījusies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
