Tilta uz Krimu būvniecībā kritiska situācija; nespēj nodrošināt tempu  (318)

Kompānijas vadītāja Andreja Kiriļenko vēstulē Krievijas Transporta ministrijai norādīts, ka "Stroigazmontaž" pēdējo maksājumu no budžeta par tilta pār Kerčas šaurumam celtniecību saņēmis 2015. gada decembrī, bet 2016. gadā paredzētā 65 miljardu rubļu (aptuveni 878 miljoni eiro) iemaksa nav notikusi, rakstīja izdevums "Forbes".

Šī iemesla dēļ kompānija nespēj būvēt tiltu ieplānotajos tempos un investēt dārgā celtniecības aprīkojumā. "Objekta celtniecībā radusies galēji kritiska situācija," teikts vēstulē. Celtniecībā jau iesaistītas vairāk nekā 150 kompānijas, 2200 darbinieku un vairāk nekā 220 tehnikas vienību, bet kompānijas resursi ir pilnībā iztērēti, skaidro Kiriļenko.

Maksājuma kavēšanās tiek saistīta ar birokrātiskiem šķēršļiem, jo no 2016. gada lielie valsts celtniecības projekti pāriet tiešā valsts iestāžu finansēšanas sistēmā, nevis caur starpniekbankām, kas ļauj valstij labāk kontrolēt līdzekļu izlietojumu, raksta "Forbes".

"Forbes" avots norāda, ka šajā situācijā uzņēmums ir nokļuvis "birokrātiskajā bedrē", jo nevar saņemt pārskaitījumus pēc vecās sistēmas, bet jaunā vēl nedarbojas.

Transporta ministrijā izdevumam paskaidroja, ka visi nepieciešamie dokumenti finansējuma sistēmas maiņai jau ir sagatavoti un jūnija beigās tiks apstiprināti valdībā.

Kerčas tiltam ir jāsavieno anektētā Krima ar Krievijas Kubaņas apgabalu. Krievijai nav sauszemes ceļa uz Krimu. Kustību pār tiltu testa režīmā paredzēts atklāt 2018. gadā, bet pilnīga nodošana ekspluatācijā paredzēta 2019. gada jūnijā.

Tilta celtniecībai no Krievijas budžeta paredzēts piešķirt 228 miljardu rubļu (aptuveni trīs miljardi eiro).

Par nepieciešamību celt tiltu pār Kerčas šaurumu Putins paziņoja uzreiz pēc Krimas aneksijas 2014. gada martā. Līgumu par tilta celtniecību ar "Stroigazmontaž" premjers Dmitrijs Medvedevs parakstīja 2015. gada 30. janvārī.