"Uzņēmums "Baltkrievijas AES" paziņo, ka Baltkrievijas AES būvdarbi norisinās normālā režīmā. Nekādu incidentu celtniecības un montāžas darbu gaitā minētajā laika periodā nav bijis," teikts paziņojumā, kas trešdien publicēts ministrijas oficiālajā interneta vietnē ar neuzkrītošu virsrakstu "Par Baltkrievijas AES būvniecību".
"Kontrole pār celtniecības un montāžas darbu kvalitāti AES būvlaukumā tiek nodrošināta saskaņā ar reglamentu," apgalvots paziņojumā.
Kā ziņots, Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) preses pārstāvis Vītauts Makausks otrdien ziņu aģentūrai BNS apliecināja, ka departamentam ir aizdomas par vēl vienu incidentu AES būvlaukumā un informācija tiek pārbaudīta. Ja šī ziņa apstiprinātos, tas būtu jau otrais atklātībā zināmais incidents Astravjecas AES būvdarbu laikā.
Maija sākumā plašsaziņas līdzekļos jau izskanēja informācija, ka aprīļa vidū spēkstacijas būvlaukumā sagruvušas kādas ēkas balsta konstrukcijas. Interneta izdevums "Belsat.eu" atsaucās uz būvdarbos iesaistītas organizācijas darbinieku, kurš norādīja, ka tas nebūt neesot pirmais negadījums šajā objektā, bet atbildību par notikušo neviens nav uzņēmies.
Spēkstacijas pārstāvis šīs ziņas vispirms nosauca par "pilnīgām blēņām", bet Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Baltkrievijas vēstnieku un iesniedza viņam notu par medijos aprakstīto incidentu, pieprasot pēc iespējas drīzāk sniegt par to izsmeļošu informāciju.
Vēlāk Baltkrievija apstiprināja ziņu par incidentu būvlaukumā, bet raksturoja to kā nebūtisku, norādot, ka runa ir nevis par sabrukušām konstrukcijām, bet vienīgi par "sagatavošanās darbu defektu".
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs solījis arī šajā reizē nosūtīt Baltkrievijai notu, pieprasot vai nu sniegt paskaidrojumus par notikušo, vai oficiāli atspēkot šo informāciju.
Jau ziņots, ka bažas par Astravjeca AES būvniecības drošumu un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem debatēs ar Eiropas Komisiju (EK) šonedēļ pauduši arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
