Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien iesniegusi Baltkrievijai notu, kurā pieprasa informāciju par iespējamo incidentu, kas pagājušajā nedēļā varētu būt noticis netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES).
Dokumentā paustas bažas par šā projekta caurskatāmību, drošības kultūras trūkumu un neatbilstību starptautiskajiem kodoldrošības un vides aizsardzības standartiem.
"Mēs vēlreiz uzsvērām, ka šajā procesā mums pietrūkst caurskatāmības," ziņu aģentūrai BNS sacījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs. "Tā ir jau otrā reize. Mēs nezinām - iespējams, ka [šāda incidenta] nav bijis, bet gribam saņemt informāciju."
Kā ziņots, Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) preses pārstāvis Vītauts Makausks otrdien ziņu aģentūrai BNS apliecināja, ka departamentam ir aizdomas par vēl vienu incidentu AES būvlaukumā un informācija tiek pārbaudīta.
Premjerministrs Aļģirds Butkevičs norādījis, ka pagaidām viņam nav informācijas. "Runāju ar enerģētikas ministru [Roku Masjuli] arī viņš cenšas noskaidrot, vai tās nav baumas. Rīt man būs tikšanās ar VSD," premjers sacījis žurnālistiem pēc valdības sēdes.
Ja šī ziņa apstiprinātos, tas būtu jau otrais atklātībā zināmais incidents Astravjecas AES būvdarbu laikā - pirmais notika aprīļa vidū un to Minska sākotnēji noliedza, bet vēlāk, saņemot Lietuvas notu, apstiprināja, taču raksturoja kā nebūtisku.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija trešdien ziņas par jaunu incidentu noraidīja.
"Uzņēmums "Baltkrievijas AES" paziņo, ka Baltkrievijas AES būvdarbi norisinās normālā režīmā. Nekādu incidentu celtniecības un montāžas darbu gaitā minētajā laika periodā nav bijis," teikts paziņojumā, kas trešdien publicēts ministrijas oficiālajā interneta vietnē ar neuzkrītošu virsrakstu "Par Baltkrievijas AES būvniecību".
"Kontrole pār celtniecības un montāžas darbu kvalitāti AES būvlaukumā tiek nodrošināta saskaņā ar reglamentu," apgalvots paziņojumā.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".
Bažas par Astravjeca AES būvniecības drošumu un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem debatēs ar Eiropas Komisiju (EK) šonedēļ pauduši arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
