Ušinska vārdā nosauktā Simferopoles ģimnāzija Nr. 1 ir vecākā mācību iestāde Krimā. Pirmais zvans te noskanēja vēl tad, kad Napoleons devās uz Maskavu, bet Krievijas impērijā valdīja cars Aleksandrs I – 1812. gada 1. septembrī.
Kopš dibināšanas skolas gaiteņi ir piedzīvojuši daudz. Tās darbinieki lepojas, ka te stundas pasniedzis slavenais krievu ķīmiķis, ķīmisko elementu periodiskās tabulas autors Dmitrijs Mendeļejevs.
No dzimtās Feodosijas te mācīties atveda pazīstamo mākslinieku Ivanu Aivazovu. Viņš tā skumis pēc mājām, ka skolā sācis gleznot savus pirmos darbus. Bet fiziķis, padomju atombumbas "tēvs" Igors Kurčatovs Simferopoles 1. ģimnāziju pabeidza ar zelta medaļu. Pazīstamu uzvārdu saraksts uz goda dēļa ir garš.
Kara gados ģimnāzijas telpās darbojās slimnīca, tomēr, kā norāda skolas direktors Igors Kovaļevs, par spīti vēsturiskajām peripetijām, šeit vienmēr ir bijusi un darbojusies skola.
Tagad ģimnāzijā ir vēl viena jauna ēra – tās audzēkņu zīmējumi slavē Tēvijas karu un nolād "fašistiskos kaitēkļus", katrā klasē karājas Krievijas ģerbonis un blakus fotogrāfija, kurā prezidents Vladimirs Putins rokojas ar pussalas valdības vadītāju Sergeju Aksjonovu, bet Ukrainas karogus nomainījuši balti zili sarkanie.
Karla Marksa ielā esošās ģimnāzijas direktors apgalvo, ka pēc Krimas aneksijas izraisītajām pārmaiņām skola saņem iepriekš neredzēta apjoma finansiālo atbalstu. Taču līdzās tam novērojama virkne negaidītu nianšu.
Putina dāvana
Garā starpbrīža laikā skolas pagalmā skan bērnu balsis. Kāds spēlē bumbu, sunīšus, kāds sēž malā ar savu viedtālruni. Ģimnāzijas lasītavā mani sagaida ilggadējā darbiniece Tatjana Leonidovna. Viņa palūdz nepievērst uzmanību remontam un stāsta par skolas vēsturi.
Mana sarunu biedrene priecājas, ka ģimnāzija pirmā no visām Krimas mācību iestādēm saņēmusi prezidenta Vladimira Putina dāvanu – lasītavā stāv plaukts ar simtiem padomju literatūras darbu. Starp grāmatām stāv Putina portrets ar parakstu, kurš apliecina, ka šī ir personīga dāvana no prezidenta.
"Pēc aneksijas visas pussalas skolas saņēma tādu prezidenta dienesta dāvanu ar Padomju Savienības klasiku. Starp tiem ir pat padomju laikā aizliegtie svētceļnieka mistiķa Grigorija Rasputina, virsnieka Antona Deņikina, rakstnieka Mihaila Bulgakova darbi," ar lepnumu stāsta bibliotekāre.
Tatjana Leonidovna pēc izglītības ir vēsturniece. Uz jautājumu, vai skola ir saņēmusi jaunas mācību grāmatas, viņa atbildēja, ka Krievija ir pilnībā nodrošinājusi skolu ne tikai ar grāmatām, bet arī mūsdienīgiem mācību līdzekļiem: interaktīvām tāfelēm, datoriem un monitoriem.
"Iepriekš man viss bija jātaisa ar savām rokām, bet tagad mums klasēs ir gan datori, gan interaktīvās tāfeles. Bērni var brīvi pieslēgties internetam. Tāpat maina mēbeles, durvis. Tas viss uz jauno finansiālo līdzekļu rēķina," stāsta bibliotekāre.
Uz jautājumu, kur tagad atrodas līdzšinējās Ukrainas mācību grāmatas, viņa atbild, ka tās nav izmestas, bet "katram gadījumam" atstātas lasītavā.
Bibliotekāre priecājas, ka šobrīd skola ir pilnībā nodrošināta ar mācību grāmatām, kuras agrāk pietrūkušas. Tomēr viņa atzīst, ka atsevišķās sfērās ir problēmas. Piemēram, ko darīt ar skolēniem, kuri vēlas iestāties Ukrainas augstākajās mācību iestādēs un kārtot eksāmenus vēsturē un literatūrā? Krimā šos priekšmetus jau pasniedz pēc citas programmas.
Gaida algu paaugstināšanu
Ģimnāzijā vienmēr dominējusi krievu valoda, tāpēc izmaiņas bija nenozīmīgas, apgalvo bibliotekāre. Kādreiz skolā bija arī ukraiņu valodas klases, bet vēlāk pēc vecāku lūguma no tām atteicās: "Ja būtu pieprasījums, nešaubos, ka tās varētu atjaunot".
Ģimnāzijā mācās 1200 skolēnu un strādā gandrīz 100 pedagogu. Skolotāju un personāla materiālais stāvoklis pagaidām nav mainījies, stāsta Tatjana Leonidovna: "Skolotāju algas nav pieaugušas, bet domāju, ka tas notiks".
Samaksa atkarīga no ikmēneša aktivitātes – no sarīkoto pasākumu skaita un dažādiem darbiem. Pati bibliotekāre saņem 24 000 rubļu (330 eiro). Sieviete uzskata, ka tā ir laba samaksa.
"Saprotiet, es rīkoju dažādus pasākumus: lūk, nesen bija svinības par godu Lielā Tēvijas kara beigām, bija Černobiļas katastrofas gadadiena. Tāpat es taisīju ziņojumu par nacistu koncentrācijas nometnēm," stāsta bibliotekāre. Uz jautājumu, vai viņa ziņojumā pieskārās Staļina koncentrācijas nometņu tēmai, vēsturniece atbild noliedzoši, jo viņa specializējoties Trešā reiha vēsturē.
Ja skolēns vēlas kļūt par Ukrainas virsnieku?
Skolas direktora Kovaļeva kabinetā pie sienas karājas dažādas pateicības un diplomi, tostarp ar Ukrainas karogu. Direktors sēž pie galda un tur rokās speciāli Krimai Krievijā nodrukātu atzīmju grāmatiņu. Pirmajā lapaspusē izskaidroti Krievijas simboli un nodrukāti himnas vārdi. Mēs runājam par pārmaiņām, kas notikušas pēc Krimas aneksijas.
"Interesanti, ka skolai ir jau vairāk nekā 200 gadi un tā paliek pati konservatīvākā skola. Ja godīgi, nekas te īpaši nav mainījies, programmas nav mainījušās. Jā, varbūt ir mainījušās tēmas, kaut kāds saturs, bet programmas pagaidām ir palikušas tās pašas.
Pēc PSRS sabrukšanas nauda tika piešķirta tikai skolotāju algām un skolas komunālajiem izdevumiem. Citas subsīdijas nebija. Tagad mēs esam apgādāti ļoti labi: katrā otrajā klasē ir interaktīvā tāfele, dators, ir ekrāns. Maina arī mēbeles, kuras mums ir vēl no deviņdesmitajiem. Tāpēc materiālā ziņā pārmaiņas ir ļoti lielas. Arī daudzas citas līdzīgas problēmas tagad ir atrisinātas.
Raugi, ķīmijas, fizikas, bioloģijas kabineti taču nevar pastāvēt bez noteikta aprīkojuma un rekvizītiem. Agrāk to nebija daudz. Ja kaut ko arī pirkām, tad par kāda privātā sponsora naudu. Pirkām Krievijā un tad pusgadu gaidījām, kad cauri muitai šīs lietas nonāks Krimā," stāsta direktors.
Kamēr kopumā mācību programma ir mainījusies nenozīmīgi, šādas tādas pārmaiņas skārušas vēstures un literatūras pasniegšanu, kuru interpretācija Krievijā un Ukrainā atšķiras, atzīst direktors. Ģimnāzijas audzēkņi vienmēr ir stājušies augstskolās kā Kijevā, Harkovā un citās Ukrainas pilsētās, tā arī Krievijas augstākās izglītības iestādēs, viņš atzīmē.
"Pārsvarā pārmaiņas skar vēsturi. Mēs vienmēr esam centušies dot skolēniem plašu vēstures apskatu, stāstījām, ka uz šiem jautājumiem ir arī cits skatījums. Tāpēc tagad mēs nevaram atteikties no vecajām mācību grāmatām un pāriet tikai uz Krievijas literatūru. Šī iemesla dēļ mūsu bibliotēkā ir gan padomju, gan Ukrainas, gan Krievijas mācību grāmatas.
Tāpat pedagogi pastāvīgi pārskata jauno mācību literatūru, kas atrodama internetā, ja tur atrod nepieciešamo informāciju. Tāpēc mēs visu laiku veidojam savu versiju," viņš stāsta, atzīmējot, ka pati skola izlemj, kādas grāmatas izmantot.
Ja skolēns plāno kārtot vēstures un literatūras eksāmenu Ukrainā, viņu nodrošina ar nepieciešamajiem materiāliem – izlasi no dažādiem avotiem, viņš skaidro.
Ģimnāzijā valda krievu – valsts valoda. Ukraiņu un Krimas tatāru valodu varot apgūt pēc vēlēšanās. Angļu – obligāti.