NATO ir pierādījusi spēju efektīvi reaģēt un īsā laikā pārvietot lielus spēkus, lai nodrošinātu mieru reģionā, un pēc Varšavas samita uzsvars tiks likts uz alianses dalībvalstu noturības veicināšanu, atklāj NATO amatpersonas. Tas nozīmē, ka katra dalībvalsts, kā arī alianse kopumā strādās pie individuālo valstu civilās aizsardzības spēju uzlabošanas, lai teorētiska uzbrukuma gadījumā tās to spētu izturēt un pārvarēt.
Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas okupācija lika NATO ne tikai pamosties no vairāk nekā 20 gadus ilgas ilūzijas, ka pēc Aukstā kara nozīmīgas konfliktsituācijas vairs nav iespējamas, bet arī steigties atjaunot savu militāro kapacitāti.
Alianse jau aptuveni pusgadu pēc Ukrainas konflikta sākuma – 2014. gada rudenī – Velsas samitā vienojās strauji radīt ātrās reaģēšanas spēkus, palielināt bruņojumu un dalībvalstu armiju spējas, kā arī atsākt vienoti audzēt aizsardzības budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
