NATO ir pierādījusi spēju efektīvi reaģēt un īsā laikā pārvietot lielus spēkus, lai nodrošinātu mieru reģionā, un pēc Varšavas samita uzsvars tiks likts uz alianses dalībvalstu noturības veicināšanu, atklāj NATO amatpersonas. Tas nozīmē, ka katra dalībvalsts, kā arī alianse kopumā strādās pie individuālo valstu civilās aizsardzības spēju uzlabošanas, lai teorētiska uzbrukuma gadījumā tās to spētu izturēt un pārvarēt.
Krievijas iebrukums Ukrainā un Krimas okupācija lika NATO ne tikai pamosties no vairāk nekā 20 gadus ilgas ilūzijas, ka pēc Aukstā kara nozīmīgas konfliktsituācijas vairs nav iespējamas, bet arī steigties atjaunot savu militāro kapacitāti.
Alianse jau aptuveni pusgadu pēc Ukrainas konflikta sākuma – 2014. gada rudenī – Velsas samitā vienojās strauji radīt ātrās reaģēšanas spēkus, palielināt bruņojumu un dalībvalstu armiju spējas, kā arī atsākt vienoti audzēt aizsardzības budžetu.
Latvijā varētu ieguldīt ostās
Patlaban visi Velsā izvirzītie mērķi ir īstenoti vai jau drīzumā tiks sasniegti, demonstrējot NATO spēju adaptēties. Tomēr straujā pielāgošanās izgaismojusi tās Ziemeļatlantijas līguma valstu vājās vietas, kuru atrisināšana NATO dalībvalstu aizsardzību padarītu vēl efektīvāku. Jūlijā notiekošajā Varšavas samitā plānots pievērsties šo robu labošanai, īpašu uzmanību pievēršot katras atsevišķās valsts noturības veicināšanai.
"Līdz šim bija jāatrisina robežšķērsošanas jautājumi, kas tagad visā NATO telpā ir izdarīts. Tomēr mums pašiem vēl ir ļoti daudz, ko darīt mūsu infrastruktūras, mūsu attīstības ziņā. Manas vizītes laikā ASV Norfolkā runājām par to, kā savienot tos attīstības plānus, kurus plāno NATO un kurus plānojam mēs – ir ļoti būtiski, lai tie būtu koordinēti," portālam "Delfi" skaidro Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
"Protams, ļoti būtiska sastāvdaļa ir infrastruktūra – noliktavu sistēmas, loģistikas centri, kazarmas, jauni un paplašināti poligoni, kuros varēsim izmēģināt visdažādākos ieročus un attīstīt jaunās kaujas spējas."
Jau vairākus gadus militārajā infrastruktūrā Latvijā dāsni investējušas ASV. Bergmanis apstiprina, ka šogad vien kopējā investīciju summa infrastruktūrā Lielvārdē un Ādažos jau tuvojas 20 miljoniem eiro. Savukārt attiecībā uz paredzamajām investīcijām no NATO puses, ministrs norāda, ka līdz šim īpaši attīstīti sauszemes spēki, bet patlaban aktuāls ir gaisa, jūras un kiberspēku, kā arī stratēģiskās komunikācijas attīstīšanas aspekts. Tomēr to, kad un cik lielā apmērā NATO investēs infrastruktūras attīstībā "daudz ko noteiks Varšavas samita lēmumi", norāda ministrs.
Viņš paredz, ka pēc samita daudzus lēmumus būs jārealizē lielā ātrumā. Šajā laikā NATO arī varētu izvērtēt, kur investēt. Lai gan daudz kas ir atkarīgs no Varšavā pieņemtā, ministrs apstiprina, ka mums ir savs visaptverošs attīstības plāns, un, saliekot to kopā ar kopējo alianses attīstības plānu, būs iespējams izbūvēt daudz labāku infrastruktūru.
Bergmanis atklāj, ka patlaban visnopietnākās sarunas par investīcijām starp NATO un Latviju attiecas tieši uz "jūras komponenti" jeb ostu attīstīšanu. "Šīs sarunas jau reiz bija ļoti aktīvas, tad noklusa, bet patlaban mēs atkal aktīvi par to runājam."
NATO drošība atkarīga no privātā sektora
Militārā sfēra aizvien vairāk atkarīga no civilās infrastruktūras. Turklāt aizvien biežāk infrastruktūra ne tikai pieder privātām struktūrām, bet tās to arī ir plānojušas un veidojušas, kā dēļ civilās aizsardzības jautājumos sadarbība militārajā sfērā starp valstīm un privātiem subjektiem kļūst aizvien būtiskāka, žurnālistiem norāda NATO amatpersonas.
Viņas atklāj, ka jau patlaban NATO ietvaros aptuveni 90% transporta pakalpojumu militārām operācijām nodrošina civilās struktūras. Tās par 75% nodrošina arī apgādi, turklāt vairāk nekā 50% no NATO izmantotajiem satelītiem pieder privātiem privātām organizācijām. Līdz ar to valsts noturības veidošanai ir ne tikai militārs, bet arī būtisks civilais aspekts.
To ņemot vērā, jau februārī alianses dalībvalstu ministri vienojušies izvērtēt septiņus savas valsts noturības aspektus: pārvaldes struktūru ilgtspēju, spēju kontrolēt lielu pūli, kā arī elektrotīklu, komunikāciju, ūdens apgādes, medicīnisko pakalpojumu un civilā transporta nodrošināšanu krīzes apstākļos.
Jau patlaban ir veikts vienots šo elementu novērtējums visā NATO un nākamais plānots 2018. gadā.
Jaunā valstu nodrošināšanas stratēģija kārtējo reizi atgādina, ka pirms Ziemeļatlantijas līguma 5. panta iedarbināšanas, kas nosaka, ka ārēja spēka uzbrukuma gadījumā pārējās dosies tai palīgā, jāņem vērā arī līguma 3. pants. Tas savukārt paredz dalībvalstīm pienākumu pašām un ar savstarpēju palīdzību atbildēt par savu personīgo spēju aizsargāties pret bruņotu uzbrukumu.
Kā norāda NATO amatpersonas, šajā gadījumā noteikti netiek runāts par gatavošanos kāda konkrēta veida uzbrukumam vai apdraudējumam no konkrēta ārēja spēka. "Nav iespējams būt gatavam tikai pret vienu apdraudējumu – vai nu tu esi noturīgs pret visu vai neko."
No 14. līdz 15. jūnijam Briselē notiekošā NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās ir pēdējā ministru līmeņa tikšanās pirms 8. un 9. jūlijā gaidāmā Varšavas samita. Kā norāda NATO amatpersonas, samita programmai vēl nekad nav bijusi tik plaša jeb 360 grādu pieeja. Samits koncentrēsies gan uz atturēšanas un aizsardzības pasākumiem, gan stabilitātes plānošanu jeb katras atsevišķās dalībvalsts militārās kapacitātes palielināšanu.
Maija sākumā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs medija "Politico" rīkotas diskusijas laikā to nodēvēja par "pagrieziena punkta samitu". "Mēs redzam mainītu drošības vidi, un NATO ir jāatbild. Mēs pieņemsim jaunus, svarīgus lēmumus, lai būtu droši, ka NATO pielāgojas laikā, kad pasaule ap mums mainās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
