23. jūnijā Lielbritānijā notiks svarīgs referendums, kurā iedzīvotājiem būs jāizlemj, vai valstij izstāties no Eiropas Savienības (ES), vai turpināt dzīvi kopīgajā saimē. Piedāvājam mazāk zināmus faktus saistībā ar gaidāmo notikumu.
- 23. jūnija referendums ir jau otrais britu mēģinājums izstāties no dalībvalstu bloka. Pirmā tautas balsošana par šo jautājumu notika jau 1975. gadā. Toreiz 67 % balsotāju izvēlējās par labu palikšanai savienībā.
- Lai gan pieņemts uzskatīt, ka neviena valsts līdz šim no ES nav izstājusies, vēsturē tomēr ir viens tāda veida gadījums. 1985. gadā Grenlande izstājās no Eiropas Kopienas (ES priekšteces). Tādu lēmumu grenlandieši ar 53 % balsu pieņēma 1982. gada referendumā. Savas turpmākās attiecības ar ES Grenlande uztur kā "asociētā valsts". Grenlandieši ir Dānijas pilsoņi, tāpēc arī ES pilsoņi.
- Jautājumu par britu turpmāko dalību ES varēs lemt ne tikai tiešie Lielbritānijas pilsoņi. Balstiesības 23. jūnijā referendumā būs arī Īrijas, Maltas, Kipras un juridiski Lielbritānijas sastāvā esošo Sadraudzības valstu (Austrālija, Barbadosa, Bahamu salas, Kanāda, Jaunzēlande, Papua-Jaungvineja, Jamaika utt.) pilsoņiem. Balsot varēs arī ne ilgāk par 15 gadiem ārzemēs dzīvojoši Lielbritānijas pilsoņi un Gibraltārā dzīvojoši Sadraudzības pilsoņi.
- Pat ja vairums balsotāju 23. jūnijā nobalsos par izstāšanos no ES, referenduma rezultāti netiks uzskatīti par automātisku attiekšanos no dalības Eiropas Savienībā. Britu parlamentam un valdībai būs jāsagatavo oficiāls iesniegums Briselei un jāpieņem atbilstoši normatīvie akti. Teorētiski šajā posmā procedūru vēl var apturēt. Politiskie novērotāji šādu iespēju gan sauc par britu politiķu politisko pašnāvību. Par daudz reālāku tiek uzskatīts scenārijs, ka "Brexit" draudu rašanās dēļ no amata atkāpsies tagadējais britu premjers Deivids Kamerons, bet viņa vietu varētu ieņemt bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons, kuru uzskata par eiroskeptiķu nometnes neformālo līderi. Kopumā izstāšanās no ES process var aizņemt divus gadus.
- Ja briti nobalsos par izstāšanos no ES, pastāv liela iespējamība, ka Skotija sarīkos vēl vienu neatkarības referendumu, jo šis reģions vēlas saglabāt dalību ES. 2014. gadā skoti balsoja par iespēju atdalīties no Lielbritānijas, bet 55 % balsotāju izlēma par palikšanu karalistē.
- Saskaņā ar britu premjera komandas aprēķiniem izstāšanās no ES gadījumā katra Lielbritānijas ģimene gadā zaudēs 4300 mārciņu (5422 eiro). "Brexit" atbalstītāji gan apgalvo, ka aprēķinu metodoloģija ir kļūdaina.
- Lai gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa nav ES institūcija, bet Eiropas Padomes radīta iestāde, Lielbritānijā jau vairākus gadus notiek diskusija par nepieciešamību atjaunot sava cilvēktiesību likuma pārākumu pār Eiropas. Referenduma negatīva iznākuma rezultātā Londona varētu paātrināt iziešanu no Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijas.
- Ja Lielbritānija pēc referenduma nolems izstāties no ES, nekas tai netraucēs pēc kāda laikā savienībā atkal iestāties. Eiropas likumi neaizliedz pretendēt uz atkārtotu dalību. Tomēr tad valstij būtu no jauna jāizpilda visas prasības, tostarp jāuzņemas par pienākumu būt gatavai iestāties eirozonā.
- Vārds "Brexit" jau ir iekļauts Oksfordas angļu valodas vārdnīcā.
- Pat ja Lielbritānija izstāsies no ES, tā joprojām saglabās dalību NATO un konkursā Eirovīzija. Lai katru gadu sūtītu savus pārstāvjus uz šo starptautisko konkursu, valstij ir jābūt Eiropas Raidorganizāciju savienības biedram. Šo organizāciju Lielbritānija pagadām pamest netaisās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
