Līdzās līdzšinējai palīdzībai, Ukraina saņems atbalstu arī hibrīdkara apkarošanas un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas jomās, trešdien paziņoja Jenss Stoltenbergs pēc Briselē notiekošās NATO-Ukrainas komisijas tikšanās, kurā Ukrainu pārstāvēja valsts aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks.
Tikšanās laikā NATO dalībvalstu un Ukrainas aizsardzības ministri apsprieda līdzšinējās Ukrainas aizsardzības nozares reformas un NATO lomu tajās, kā arī vienojās par jaunu sadarbības līmeni.
NATO ģenerālsekretārs ziņo, ka situācija Ukrainas austrumos, kuru veicina Krievijas darbības, turpina radīt bažas. "Mēs atbalstām Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Sabiedrotie neatbalsta un neatbalstīs nelegālo un neleģitīmo Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju."
"Mēs turpināsim pieprasīt Krievijai pārtraukt Ukrainas destabilizāciju. Krievijai jāpārtrauc kaujinieku atbalstīšana un jāatsauc savus spēkus un ekipējumu no Ukrainas teritorijas.
Mēs neredzam citu variantu, kā turpināt atbalstīt Minkas vienošanās ieviešanu. Mēs esam redzējuši, ka pamiers tiek pārkāpts nepārtraukti, ir cietušie, un daudzi Ukrainas karavīri ir gājuši bojā," situāciju raksturo Stoltenbergs.
"Krievijas rīcības rezultātā NATO ir nākusi Ukrainai palīgā. Mūsu politiskā un praktiskā sadarbība kopš 2014. gada ir pieaugusi nebijušos apmēros, un šodien mēs nolēmām darīt vēl vairāk. Ministri vienojās par veselu palīdzības paketi." Viņš skaidro, ka NATO ir gatava turpināt palīdzēt veidot daudz efektīvākas aizsardzības sistēmas, un stiprināt civiliedzīvotāju kontroli pār tām.
Ģenerālsekretārs atklāja ka NATO palīdz un turpinās palīdzēt militārajiem kontroles un komandcentriem, kā arī atbalstīs Ukrainu loģistikas, kiberaizsardzības, cietušo karavīru rehabilitācijas un hibrīdkara apkarošanas jomās. No jauna NATO piekritusi attīstīt jaunus projektus hibrīdkara elementu apkarošanā un nesprāgušas munīcijas likvidēšanā.
"Modernizēt spēkus, kuri jau atrodas kaujās, nav viegli, bet reformas notiek un mēs tās atbalstām," paziņoja Stoltenbergs.
NATO-Ukrainas komisija tikās no 14. līdz 15. jūnijam Briselē notiekošās NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmes ietvaros. Ministru sanākšana ir pēdējā šāda līmeņa tikšanās pirms 8. un 9. jūlijā gaidāmā Varšavas samita.
Kā norāda NATO amatpersonas, samita programmai vēl nekad nav bijusi tik plaša jeb 360 grādu pieeja. Samits koncentrēsies gan uz atturēšanas un aizsardzības pasākumiem, gan stabilitātes plānošanu jeb katras atsevišķās dalībvalsts militārās kapacitātes palielināšanu.
Maija sākumā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs medija "Politico" rīkotas diskusijas laikā to nodēvēja par "pagrieziena punkta samitu". "Mēs redzam mainītu drošības vidi, un NATO ir jāatbild. Mēs pieņemsim jaunus, svarīgus lēmumus, lai būtu droši, ka NATO pielāgojas laikā, kad pasaule ap mums mainās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
