NATO dalībvalstis vienojušās paplašināt tā dēvētās stabilitātes uzturēšanas programmas ārpus alianses robežām, īpašu uzmanību pievēršot Tuvo Austrumu un Vidusjūras reģionam, pēc aizsardzības ministru tikšanās paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO pagarinās un plāno paplašināt Irākas armijas apmācību programmu, lai irākieši arī turpmāk varētu veiksmīgi turpināt pretoties "Daesh". Plānots, ka apmācība turpmāk notiks ne tikai Jordānijā, bet arī pašā Irākā. Gala lēmums par to tiks pieņemts Varšavas samita laikā jūlijā.
Alianses aizsardzības ministri vienojusies sniegt arī lielāku atbalstu Jordānijai, palīdzot tai apkarot kiberuzbrukumus, kā arī asistējot paštaisītu spridzekļu un ceļu malās paslēptu bumbu iznīcināšanā. Savukārt Tunisijai NATO asistēs pretterorisma, robežapsardzes un speciālo uzdevumu vienību attīstīšanā.
Tāpat alianse ASV vadīto koalīciju, kura veic uzlidojumus teroristiskā grupējuma "Daesh" pozīcijām, nodrošinās ar agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnām AWACS. Visas koalīcijā ietilpstošās valstis ir arī NATO dalībvalstis.
Stoltenbergs skaidro, ka Egejas jūras misija demonstrēja alianses spēju dot spēcīgu triecienu cilvēku kontrabandas apkarošanai. Šo panākumu iedvesmota NATO aizsardzības ministri piekrituši, alianses iesaistei arī migrantu krīzes risināšanā Vidusjūras centrālajā daļā.
"Mūsu cilvēku aizstāvēšana nav tikai robežu aizsardzība. Tā ietver arī stabilitātes nodrošināšanu aiz mūsu robežām, jo stabili kaimiņi nozīmē arī mūsu pašu drošību," norāda NATO ģenerālsekretārs. Stoltenbergs skaidro, ka konflikti un ekstrēmisms aiz mūsu robežām ir iedvesmojis teroraktu rīkošanu arī alianses dalībvalstu pilsētās.
No 14. līdz 15. jūnijam Briselē notiekošā NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme ir pēdējā šāda līmeņa tikšanās pirms 8. un 9. jūlijā gaidāmā Varšavas samita. Kā norāda NATO amatpersonas, samita programmai vēl nekad nav bijusi tik plaša jeb 360 grādu pieeja. Samits koncentrēsies gan uz atturēšanas un aizsardzības pasākumiem, gan stabilitātes plānošanu jeb katras atsevišķās dalībvalsts militārās kapacitātes palielināšanu.
Maija sākumā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs medija "Politico" rīkotas diskusijas laikā to nodēvēja par "pagrieziena punkta samitu". "Mēs redzam mainītu drošības vidi, un NATO ir jāatbild. Mēs pieņemsim jaunus, svarīgus lēmumus, lai būtu droši, ka NATO pielāgojas laikā, kad pasaule ap mums mainās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
