Mursi piespriež mūža ieslodzījumu lietā par spiegošanu Kataras labā  (1)

Lietā sešiem līdzatbildētājiem tika piespriests nāvessods, taču Mursi tika attaisnots apsūdzībā par slepenu dokumentu nodošanu.

Mūža ieslodzījums viņam piespriests par nelikumīgas organizācijas vadīšanu.

Mursi tas jau ir ceturtais notiesājošais spriedums pret viņu. Viņam jau trīs atsevišķās prāvās ir piespriests nāvessods, mūža ieslodzījums un 20 gadu cietumsods.

Katara bija viena no galvenajām Mursi atbalstītājām, un Ēģiptes pašreizējā vara apsūdz Kataru par nelikumīgās islāmistu kustības "Musulmaņu brālība" atbalstīšanu.

Kā uzstāja prokuratūra, Mursi un vēl desmit apsūdzēti nopludināja Katarai "slepenus dokumentus", kuros esot bijuši "valsts drošības" noslēpumi. Tie esot pārdoti Kataras izlūkošanas dienestiem par vienu miljonu dolāru (840 tūkstošiem eiro).

2013. gada jūlijā armijas vadītā apvērsumā no amata tika gāzts Ēģiptes pirmais demokrātiski ievēlētais prezidenta Mursi. Gadu pēc Mursi ievēlēšanas sākās protesti pret viņa vadīšanas stilu un panākto progresu, un armija atcēla konstitūciju un pašu Mursi no amata.

Pērn Mursi tika piespiests nāvessods par bēgšanu no cietuma un uzbrukumiem policijas iecirkņiem 2011. gada sacelšanās laikā.

Viņš kopā ar citiem "Musulmaņu brālības" līderiem tika aizturēts dažas dienas pēc tam, kad 2011. gada 25. janvārī sākās masu protesti. Tūkstošiem cilvēku izdevās izbēgt pēc tam, kad protestētāji uzbruka un aizdedzināja policijas iecirkņus visā valstī.

Mūža ieslodzījums Mursi piespiests par spiegošanu Irānas un citu valstu, kā arī kaujinieku grupējumu "Hamas" un "Hizbollah" labā.

Cita tiesa viņam piespriedusi 20 gadu cietumsodu par sadursmēm, kas 2012.gada decembrī izcēlās pie prezidenta pils starp viņa atbalstītājiem un pretiniekiem. Šajās sadursmēs, ko izraisīja Mursi lēmumi par tiesu varu, gāja boja līdz desmit cilvēku.

Kopš Mursi gāšanas armija un policija ir vērsusies pret viņa atbalstītajiem un vairāk nekā tūkstoš protestētāju gājuši bojā bet tūkstošiem islāmistu atrodas cietumā.

Simtiem cilvēku, tostarp citiem "Musulmaņu brālības" līderiem piespriests nāvessods, lai gan daudzi spriedumu ir pārsūdzējuši un viņu lietas tiks izskatītas atkārtoti.

"Musulmaņu brālība" tikusi atzīta par teroristisku organizāciju.