Par izstāšanos no ES nobalsojuši 51,9 % vēlētāju, kamēr par palikšanu – 48,1 %.
Referenduma rezultāti nenozīmē automātisku Lielbritānijas izstāšanos no ES. Izstāšanās process tagad ir valdības rokās un varētu ilgt divus gadus.
Spēcīgs atbalsts palikšanai ES bija Londonā un Skotijā, taču šos rezultātus aizēnoja skeptiskie balsotāji Anglijas ziemeļos.
Eiroskeptiskās UKIP partijas līderis Naidžels Farāžs, kurš ir galvenais izstāšanās no ES atbalstītāju līderis, referenduma rezultātus jau nodēvēja par Lielbritānijas "neatkarības dienu". Viņš arī aicina nekavējoties atkāpties no amata premjeru Deividu Kameronu, kurš rosināja referendumu, bet pats aģitēja par palikšanu ES sastāvā.
Reaģējot uz referenduma rezultātiem, britu mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru jau nokritusi līdz zemākajam līmenim kopš 1985. gada.
Balsotāju aktivitāte referendumā bija lielākā nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanas – piedalījušies 71,8 % balstiesīgo jeb vairāk nekā 30 miljoni cilvēku. Tā ir lielākā vēlēšanu aktivitāte kopš 1992. gada.
Britu referenduma rezultāti jau likuši sasparoties eiroskeptiķiem citur Eiropā. Nīderlandes "Brīvības partijas" līderis Gērts Vailders apsveicis referenduma rezultātus un paziņojis, ka ir laiks sarīkot referendumu par izstāšanos no ES arī Nīderlandē.
Vēstīts, ka Lielbritānijā ceturtdien notika referendums par turpmāku valsts dalību Eiropas Savienībā. Tā gala iznākumu līdz pēdējam brīdim nevarēja prognozēt, jo aptaujas liecināja par līdzīgu ES dalības atbalstītāju un pretinieku skaitu, tāpēc iznākums bija atkarīgs no neizlēmušo balsotāju izvēles.
Referenduma rezultātiem ir konsultatīvs raksturs un nav juridiska spēka. Ja briti nobalso par izstāšanos no ES, tālāk viss ir politiķu rokās, taču eksperti atzīmē, ka rezultātu neņemšana vērā būtu valdības politiskā pašnāvība. Izstāšanās process varētu ilgt divus gadus.
Līdz šim neviena valsts vēl nav pametusi ES.