ES dibinātājvalstis vēlas drīzu sarunu sākšanu par Lielbritānijas izstāšanos  (10)

Šteinmeiers Berlīnē rīkoja sešu ES dibinātājvalstu sanāksmi, kurā Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Itālijas, Beļģijas un Luksemburgas ārlietu ministri vienojās, ka Lielbritānijai nevajadzētu kavēties ar sarežģītās izstāšanās procedūras sākumu.

"Mēs esam vienoti, kad sakām, ka šis process ir jāsāk pēc iespējas drīzāk, lai mēs ilgstoši netiktu iesprostoti, bet gan varētu koncentrēties uz Eiropas nākotni un strādāt tās labā," preses konferencē teica Vācijas ārlietu ministrs.

Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero norādīja, ka "ir zināma steidzamība", lai nebūtu ilgs "neskaidrības periods ar finanšu sekām, politiskām sekām".

Tāpat Ero aicināja atlikušās 27 ES dalībvalstis atgriezties pie Eiropas vienotības "dibinātāju gara", kura galvenais mērķis bija novērst konfliktus pēc Otrā pasaules kara.

"Mūsu ziņā ir šī gara atjaunošana," paziņoja Francijas ārlietu ministrs, paužot aicinājumu visām Eiropas valstīm, kas pievienojās blokam pēc diktatūru gāšanas, veidojot demokrātiju.

Ero arī norādīja, ka ātri ir jāatrod pēctecis Deividam Kemronam, kurš piektdien paziņoja, ka līdz oktobrim atkāpsies no Lielbritānijas premjera amata, lai viņa vietā nāktu cilvēks, kurš vadīs izstāšanās procesu.

"Jauns premjers ir jāizvirza, tas aizņems dažas dienas," viņš teica žurnālistiem Berlīnē.

"Mēs saprotam un cienām [referenduma] rezultātus un saprotam, ka Lielbritānija tagad koncentrējas uz Lielbritāniju," teica Šteinmeiers, saņemot pārējo valstu ārlietu ministru atbalstu.

"Tomēr Londonai ir atbildība ne tikai pret Lielbritāniju. Mums tagad ir jābūt iespējai koncentrēties uz Eiropas nākotni, un tas nozīmē, ka pēc Lielbritānijas pieņemtā lēmuma ir jāsākas procesam, kurā mēs runājam par Lielbritānijas izstāšanos," viņš piebilda.

ES jeb tā dēvētais Lisabonas līgums paredz izstāšanās procesu par kuru sarunas ilgst vismaz divus gadus.

Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns pauda cerību, ka nesāksies "kaķa un peles" spēles un Lielbritānija izmantos ES līguma 50. pantu, kas ļauj valstij aiziet no bloka.

"Ir jābūt skaidrībai," viņš teica. "Cilvēki ir teikuši savu, un mums ir jāizpilda šis lēmums," viņš piebilda.

Vienlaikus Aselborns piebilda, ka pēc izstāšanās no tirdzniecības līgumu viedokļa Lielbritānija būs "trešā valsts" – šis termins tiek attiecināts uz valstīm ārpus bloka –, tomēr viņš uzsvēra, ka "tas nav domāts negatīvā nozīmē".

Visu sešu valstu ministri vienojušies, ka ES ir jādara vairāk, lai atrisinātu aktuālos jautājumus, piemēram, migrantu krīzi, bezdarbu un drošības draudus pēc teroraktiem Francijā un Beļģijā.