Ķīna paziņo par kontaktu saraušanu, jo Taivāna neatzīst 'vienas Ķīnas principu'  (6)

Attiecības starp abām pusēm ir kļuvušas arvien vēsākas kopš Taivānas prezidenta vēlēšanās janvārī uzvarēja Cai Inveņa, kura amatā stājās maijā, izbeidzot astoņus gadus ilgušo tuvināšanās politiku.

Ķīna un Taivāna oficiālo saziņu uzturēja kopš 2014. gada, bet tagad tā ir apturēta, paziņoja Ķīnas Taivānas lietu birojs.

"Divpusējās saziņas mehānisms ir apturēts," paziņoja biroja preses pārstāvis Aņs Fenšaņs.

Ķīna par iemeslu saziņas apturēšanai minēja to, ka Taivāna ir atteikusies atzīt "1992. gada vienošanos", kas paredz, ka ir "viena Ķīna", bet katrai pusei ir ļauts to interpretēt pēc saviem ieskatiem.

Cai vadītā Demokrātiski progresīvā partija (DPP) atbalsta Taivānas neatkarību no Ķīnas.

Cai janvārī uzvarēja prezidenta vēlēšanās, kurās sakāvi cieta Ķīnai draudzīgā Taivānas valdošā partija Gomiņdāns (Nacionālistiskā partija). Viņas uzvara izbeidza astoņus gadus ilgušo Taibei un Pekinas tuvināšanās politiku, kuru īstenoja līdzšinējais Taivānas prezidents Ma Indzju.

Atbalsts Cai būtiski pieauga, vēlētājiem neviennozīmīgi vērtējot attiecību ar Ķīnu uzlabošanos, jo Taivānas ekonomikā tiek piedzīvota stagnācija un daudzi ir neapmierināti, ka no tirdzniecības līgumiem, kas parakstīti ar Ķīnu, Taivānas iedzīvotāji neko nav ieguvuši.

Taivānas padome Ķīnas lietu jautājumos neapstiprināja saziņas pārraušanu, tikai norādīja, ka "valdība turpinās turēt durvis atvērtas saziņai pār šaurumu un darīs visu iespējamo, lai saglabātu esošo mehānismu".

1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.