Lielbritānijas dāsnā pabalstu sistēma ir viens no "Brexit" iemesliem, jo tā uz Apvienoto Karalisti pamudina doties migrantus, intervijā raidsabiedrībai "Sky News" norādīja Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Koenders.
"Jums ir salīdzinoši zemas algas, bet tai pašā laikā iedzīvotāji saņem daudzus pabalstus. Tas piesaista migrantus. Tam nav nekāda sakara ar Eiropu. Tas ir saistīts ar vietējiem likumiem un regulām," teica Koenders.
"Taču mēs dzīvojam laikā, kad, ja viss notiek labi – jāpateicas valstij. Bet, ja kaut kas noiet greizi – vainojama ir Eiropa," pēc sešu Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstu ārlietu ministru tikšanās raidsabiedrībai "Sky News" pastāstīja Koenders.
Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Itālijas, Beļģijas un Luksemburgas ārlietu ministri Berlīnē notikušajā sanāksmē vienojās, ka Lielbritānijai nevajadzētu kavēties ar sarežģītās izstāšanās procedūras sākumu.
Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka nav iemesla gaidīt līdz brīdim, kad oktobrī tiks izraudzīts Deivida Kamerona pēctecis, lai uzsāktu vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās no ES nosacījumiem.
EK prezidents Lielbritānijas izstāšanos no ES nodēvējis par "ne īpaši draudzīgu šķiršanos," tai pašā laikā atzīstot, ka "tā tik un tā nebija īpaši cieša mīlestība".
Nīderlandes ārlietu ministra paziņojumi izskanējuši pēc tam, kad Vācijas kanclere Angela Merkele izteicās, ka sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES nav vajadzības būt "nejaukiem". Preses konferencē sestdien viņa norādīja, ka brīdim, kad Apvienotā Karaliste formālā veidā ES paziņos par savu izstāšanos no bloka "nevajadzētu ilgt mūžīgi". Taču viņa atgādināja, ka šis lēmums ir Londonas rokās.
Merkele norādīja, ka vēlās objektīvu un labvēlīgu klimatu sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Vienlaikus viņa izcēla, ka citu valstu atrunāšana izstāties no ES šobrīd nav prioritāte.
Vācijas Finanšu ministrijas sagatavotā stratēģijas dokumentā brīdināts, ka Lielbritānijas "Brexit" piemēram varētu sekot arī Francija, Austrija, Somija, Nīderlande un Ungārija, raksta "Sky News".
Jau vēstīts, ka ceturtdien notikušajā referendumā par izstāšanos nobalsojuši 51,9% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES – 48,1% dalībnieku. Aktivitāte referendumā bijusi 72,2%.
Pēc vēsturiskā lēmuma par atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Savukārt Valdis Dombrovskis 15. jūlijā pārņems finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības portfeli, jo līdzšinējais komisārs lords Džonatans Hils no Lielbritānijas paziņojis, ka nebūtu pareizi turpināt darbu komisijā it kā nekas nebūtu noticis.