Turcija paziņojusi, ka Romas pāvesta Franciska izteikumi par armēņu masveidīgu nogalināšanu Pirmā pasaules kara laikā, liecina par "krustneša mentalitāti", svētdien raksta britu raidsabiedrība BBC.
Pāvesta teiktajam nav nekādas saistības ar realitāti, izteicās Turcijas vicepremjers Nuretins Čenikli, piebilstot, ka pāvesta komentāri ir neveiksmīgi. "Pāvesta darbībā ir iespējams novērot krusta karu mentalitātes atspulgu," atsaucoties uz Viduslaikos notikušajām krustnešu kaujām pret musulmaņiem Vidējos Austrumos, teica vicepremjers.
Piektdien, apmeklējot Armēnijas galvaspilsētu Erevānu, pāvests Francisks paziņoja, ka "šī traģēdija, šis genocīds iepriekšējā gadsimta sākumā diemžēl aizsāka vairāku skumju katastrofu virkni."
Ar līdzīgiem paziņojumiem pāvests klajā nāca arī pērn. Toreiz Turcija uz 10 mēnešiem no Vatikāna atsauca savu sūtni.
Armēnija un daudzi vēsturnieki uzskata, ka pusotra miljona Osmaņu impērijā dzīvojošo armēņu kristiešu noslepkavošana ir genocīds. Taču Turcija apšauba bojā gājušo skaitu un noliedz, ka nodarītais uzskatāms par genocīdu. Turcijas ieskatā armēņu bojā eja ir Pirmā pasaules kara civilā konflikta rezultāts.
1915. gada 24. aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
