Islandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons, kurš valsti vada 20 gadu, nepiekrīt daudzu izjustajai neērtības sajūtai par Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), un viņš paziņojis, ka referenduma rezultāts ir "labas ziņas" blokā neietilpstošajai Norvēģijai.
"Tas pašos pamatos maina ģeopolitisko situāciju mūsu pasaules daļā. Ziemeļatlantijas kaimiņvalstīm būs jauna nozīme," Grimsons sacīja Norvēģijas laikrakstam "Klassekampen".
"Kad Lielbritānija aizies no ES, mēs pieredzēsim trīsstūri, kas aptver lielu pasaules daļu: Grenlande, Islande, Fēru salas, Norvēģija - un tagad arī Lielbritānija. Lai to ieraudzītu, pietiek paskatīties globusā," klāstīja Islandes prezidents, uzsverot, ka pēc Lielbritānijas izstāšanas no ES Ziemeļvalstis kļūs arvien nozīmīgākas.
"Arktika jeb galējie ziemeļi iegūs arvien lielāku nozīmi. Runa ir par tirdzniecību, diplomātiju, patēriņa precēm un vairākām citām jomām. Mēs kļūsim ne tikai nozīmīgāki Eiropas kontekstā, bet arī pasaules kontekstā," sacīja pieredzējušais valsts vadītājs.
Grimsons norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ziemeļos esošajām valstīm sniedz iespēju, kuru tās nedrīkst palaist garām.
"Britu lēmums sniedz pamudinājumu, un mums ir jāgādā, ka mēs izveidojam ciešas sadarbības sistēmu," uzsvēra Islandes prezidents.
Viņš pauda pārliecību, ka Lielbritānijas aiziešana no ES vairos Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) nozīmi. "Protams, Lielbritānijas ziņā ir lēmums par to, ko darīt, bet tas varētu EFTA partneriem sniegt lielāku nozīmi nekā tā bija iepriekšējos gadu desmitos. Norvēģija un Islande pilnīgi jaunā veidā var strādāt, lai no tā iegūtu mēs visi," Grimsons piebilda.
73 gadus vecais Grimsons ir Islandes prezidents kopš 1996.gada. Viņš nolēma nekandidēt uz jaunu amata termiņu, un sestdien notikušajās vēlēšanās par Islandes prezidentu ievēlēts neatkarīgais kandidāts vēsturnieks Gudni Johannesons.