Eiropas Savienības (ES) politikas dokumenta projektā, kuru paredzēts apstiprināt samitā otrdien, Krievija raksturota kā "stratēģisks izaicinājums", ziņo radio "Brīvība".
Šāds formulējums esot daļa no kompromisa, ko izdevies panākt bloka dalībvalstu starpā, no kurām dažas pret Maskavu prasa ieturēt stingru kursu.
ES diplomātiskais korpuss sagatavojis šo dokumentu pēc tam, kad bloka dalībvalstu līderi pērn bija aicinājuši ES augsto ārlietu pārstāvi Federiku Mogerīni izstrādāt "ES orientieri darbībām nākotnē".
Lietuva un Polija, kas iestājas par stingru kursu pret Kremli, gribējušas, lai dokumentā par Krievijas lomu Eiropas politikā tiktu iekļauta frāze "stratēģiska problēma".
Šādu formulējumu jau iepriekš lietojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Citas dalībvalstis, pamatā no ES dienvidiem, gribējušas dokumentā iekļaut frāzi, kas būtu tuvāka "stratēģiskā partnera" jēdzienam. Tāds tika lietots līdz 2014.gadam, kad Maskava anektēja Krimu un Donbasā izvērsa agresiju pret Ukrainu.
32 lappuses garajā dokumentā, ar kuru iepazinies radio "Brīvība" žurnālists, teikts, ka ES "neatzīst Krimas aneksiju un destabilizāciju Ukrainas austrumos".
Tiesa gan, dokumentā nav minētas Krievijai noteiktās ES sankcijas, tādējādi saglabājot iespēju, ka Maskavas un Briseles attiecības varētu uzlaboties.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
