Krievijas ģenerālprokurora vietnieks Viktors Griņs apstiprinājis krimināllietas apsūdzības attiecībā uz Zauru Dadajevu, Šadidu un Anzoru Gubaševiem, Bemirlanu Eskerhanovu un Hamzatu Bahajevu.
Viņi ir apsūdzēti slepkavībā, kas pastrādāta nolīgtā organizētā grupā, kā arī nelikumīgā ieroču iegādē un glabāšanā.
Lietu izskatīs Maskava apgabala karatiesa.
Trešdien Krievijas Izmeklēšanas komitejas pārstāvis Vladimirs Markins paziņoja, ka "izmeklēšanas gaitā izdevies atjaunot Ņemcova slepkavības dienas hronoloģiju".
20. jūnijā paziņojot par Ņemcova slepkavības izmeklēšanas pirmās lietas pabeigšanu, Izmeklēšanas komiteja apliecināja, ka slepkavību pasūtījis Čečenijas bataljona "Sever" komandiera šoferis Ruslans Muhudinovs un citi "neidentificēti" aizdomās turētie.
Muhudinova lieta izdalīta atsevišķā tiesvedībā. Viņš ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā.
Ņemcova meita un atbalstītāji izmeklētājus mudina nopratināt arī Čečenijas prokremlisko līderi Ramzanu Kadirovu, pastāvot aizdomām, ka viņš vai viņa tuvākā loka cilvēki pasūtījuši Ņemcova slepkavību.
Kadirovs paudis aizstāvības vārdus aizdomās turētajiem, tomēr noliedz, ka pats būtu iesaistīts slepkavībā.
Ņemcovs, kas vienā no Borisa Jeļcina prezidentūras valdībām ieņēma vicepremjera amatu, tika noslepkavots pērn 27. februārī īsi pirms pusnakts, kad netālu no Kremļa kājām gāja pāri Lielajam Maskavas upes tiltam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas arvien vairāk ierobežo neatkarīgo mediju un opozīcijas darbību, šo slepkavību nosauca par "provokāciju" un apsolīja darīt visu, lai slepkavas tiktu notverti.
Pēc dažām nedēļām tika aizturēti pieci čečeni, kas tika apsūdzēti Ņemcova slepkavībā.
Tomēr Ņemecova tuvinieki un opozīcija apgalvo, ka slepkavības plānotāji nav atrasti, norādot, ka ar to tieši ir saistīts Kadirovs, kas, iespējams, rīkojies saskaņā ar paša Putina rīkojumu.