Kanāda uz Latviju nosūtīs 1000 karavīru, kas veidos vienu no četriem bataljoniem ko NATO plāno izvietot Austrumeiropā, lai reaģētu uz Krievijas īstenoto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, ceturtdien vēstīja Kanādas plašsaziņas līdzekļi.
Kopā ar ASV, Lielbritāniju un Vāciju Kanāda "izveidos un vadīs" augstas gatavības brigādi, kas "sniegs ieguldījumu NATO pastiprinātai klātbūtnei Centrālajā un Austrumeiropā", teikts mediju citētajā Kanādas Aizsardzības ministrijas paziņojumā, kurā piebilsts, ka detalizētāka informācija par plāniem tiks sniegta NATO samitā, kas jūlijā notiks Varšavā.
"Kā atbildīgs globālais partneris Kanāda atbalsta savus NATO sabiedrotos centienos savaldīt agresiju un nodrošināt mieru un stabilitāti Eiropā," paziņojumā norādījis Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans.
Paziņojums izplatīts dienu pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama runā Kanādas parlamentā mudināja Kanādu aktīvāk atbalstīt NATO.
Alianse plāno austrumu flanga militāru pastiprinājumu, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara beigām.
Kanādas karavīri pievienosies kopumā 4000 karavīriem, kas tiks izvietoti Baltijas valstīs un Polijā, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
Karavīru izvietošanu plānots pabeigt līdz nākamajam gadam. Gaidāms, ka NATO vadība 8. un 9.jūlijā Varšavā gaidāmajā samitā apstiprinās pasākumu paketi Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai.
Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins teica, ka AM pašlaik nav oficiālas informācijas, ka Kanāda Latvijā varētu izvietot savus karavīrus. Visas detaļas par to, kuras valstis veidos Latvijai paredzētā bataljona līmeņa kaujas grupu, tiks saskaņotas Varšavas samitā.
Pagājušajā nedēļā bažas izraisīja ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Frederiks Bendžamins Hodžess, kurš intervijā Vācijas nedēļas laikrakstu "Die Zeit" minējis vairākas problēmas, kas NATO spēkiem radušās Polijā notikušo mācību laikā. Ģenerālleitnants paudis, ka Krievija varētu ieņemt Baltijas valstis ātrāk, nekā NATO spēki varētu tajās nokļūt, lai aizstāvētu.
Pēc intervijas ASV armijas Eiropā preses pārstāvis Džons Tomasi sacīja, ka Hodžess intervijā nav pieļāvis NATO nespēju aizsargāt Baltijas valstis, bet gan runājis par bruņojuma savietojamības izaicinājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
