Napoleons, sēžot uz sava pēdējā zirga Vezīra, bija guvis uzvaras kaujās pret Prūsiju un Krieviju. Vairāk nekā 200 gadus pēc šiem notikumiem šī zirga izbāzenim ir nepieciešama restaurācija, turklāt šis zirgs ticis izbāzts pat divas reizes.
Vezīrs bija balts arābu ērzelis, kuru 1802. gadā Napoleonam uzdāvināja Osmaņu impērijas sultāns. Uz zirga rumpja ir iededzināts lielais N burts ar kroni uz tā.
Vezīrs devās līdzi savam saimniekam uz Elbas salu, kad Napoleons 1814. gadā pirmoreiz bija spiests atteikties no troņa un doties trimdā. Kad Napoleons pēc aizbēgšanas no Elbas atguva varu uz 100 dienām, Vezīrs arī atgriezās Francijā, bet jau bija pārāk vecs un vairs nespēja viņam kalpot.
Zirgs mūža pēdējos gadus pavadīja ķeizarisko staļļu darbinieka Leona de Šanlēra aprūpē, savukārt Napoleons tika nosūtīts uz Svētās Helēnas salu Atlantijas okeāna dienvidos.
Kad Vezīrs 1826. gadā nobeidzās 33 gadu vecumā, Šanlērs to izbāza. Baidoties no tā, ka represijas pret Napoleona līdzgaitniekiem varētu tikt vērstas pret viņa zirgu, Šanlērs pārdeva izbāzeni anglim Viljamam Klārkam, kurš dzīvoja Francijas ziemeļos.
Arī Klārks baidījās, ka varētu tikt saistīts ar bijušo Napoleona impēriju, un 1839.gadā nokārtoja izbāzeņa aizvešanu uz Angliju izjauktā veidā, ko veica viņa tautietis Džons Grīvzs. Anglijā Vezīrs tika izbāzts vēlreiz un 1843. gadā tika izstādīts Mančesteras Dabas vēstures biedrībā.
Vezīra izbāzenis atgriezās Francijā 1868. gadā, kad Mančesteras Dabas vēstures biedrība finansiālu grūtību dēļ atteicās no tā. Francijā tolaik valdīja imperators Napoleons III.
Armijas muzejs vāca ziedojumus, lai iegūtu restaurācijai nepieciešamos 15 000 eiro. Tika savākti 20 534 eiro, un atlikums tiks izmantots, lai iegādātos stikla vitrīnu ar kontrolējamu klimatu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!