Krimas iedzīvotāji īpaši smalki spēj atšķirt intonācijas un uztvert jēdzienu nianses un satraukti reaģē pat uz salīdzinoši neitrālu leksiku, kurā no bezierunu lojalitātes pozīcijām jaunajai politikā valdošajai domai tiek aprakstīta jaunā realitāte. Viens no galvenajiem specifiskajiem terminiem, ko savā leksikā iekļāvuši mūsdienīgie krievi, ir "importa aizvietošana". Mītisks, noslēpumains un neizdibināts vārdu salikums. "Importa aizvietošana" savā ziņā līdzinās vienradzim: par to daudzi runā, taču realitātē to neviens nav redzējis, lai gan uz atklātnītēm tas tiek attēlots. Taču tie zvēri, kas kļūdaini tikuši uzskatīti par vienradžiem, izrādījušies evolūcijas kuriozi vai pat vienkārši mutanti. Tā tas ir ar krievu "importa aizvietošanu": Krimas pāriešana Krievijas jurisdikcijā nesa sev līdzi ārkārtīgi lielu daudzumu sankciju un soda mēru no Eiropas un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).
Atbildot uz to, Krievijas varasiestādes arī noteica sankcijas un ne vienu reizi vien paziņoja, ka tas viss nav bīstami, krievu cilvēks nepavisam nav iecienījis visus šos parmezānus un citus labumus. Un vispār – paši izaudzēsim un mūsu produkts būs ne sliktāks. Galu galā "importa aizvietošana" ir Krievijas ražošanas piecelšana no līdzšinējā nospiestības stāvokļa un bezgalīgi svētki. Ārpus iekavām tiek atstāts tas, ka pats "importa aizvietošanas" fakts ir nebūt ne viennozīmīgi traktējama lieta, bet ilgtermiņa perspektīvā pat visnotaļ apšaubāma, un ir viegli iedomāties, ka praktiski šāda Krievijas pieeja pagaidām nav vainagojusies īpašiem panākumiem. Un pat visnotaļ reāli mēģinājumi aizvietot šobrīd iztrūkstošo importu ar Krievijas produkciju ne tikai nerod atbalstu, bet saskaras ar īpatnēju politisko reakciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!