'Delfi' no Strasbūras: Junkera centieni novilcināt 'Brexit' pārrunas ir smieklīgi, uzskata britu deputāts  (105)

Ziņots, ka jūnija beigās Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers uzstāja, ka, kamēr Lielbritānija oficiāli neiesniegs paziņojumu par izstāšanos no ES, sarunas par šo procesu nenotiks. Ar identisku paziņojumu klajā nākusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Manuprāt tās ir muļķīgas piezīmes. Tas vienkārši ir smieklīgi. Politikā esmu pavadījis daudzus gadus, tostarp valsts parlamentā Vestminsterā. Tur strādājot, esmu bijis klāt ievērojamā skaitā šādu pārrunu, cenšoties aizstāvēt Lielbritānijas pozīciju," sacīja Kērkhoups, kurš EP pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, kā arī referenduma laikā atklāti atbalstīja valsts palikšanu Eiropas Savienībā.

""Pārrunas aiz slēgtām durvīm" - es pat nezinu, ko tas vairs īsti nozīmē, jo pārrunas ir pārrunas. Nav iespējams nonākt pie saprātīgiem lēmumiem, ja nevar redzēt, kāds tieši ir piedāvājums. Skatāmies kaut vai uz biznesa darījumiem. Uzņēmējs taču gribēs redzēt, kāda būs peļņa pēc darījuma, ko viņš plāno noslēgt," salīdzina deputāts.

"Visas šīs runas, ka nebūs nekādu aizmugurējo sarunu, tas ir vēstījums tieši ar pretējo nozīmi, tas tieši mudina tās uzsākt ātrāk, un es neuzskatu, ka tas pašreizējā situācijā ir ļoti noderīgi," skaidroja deputāts.

Spiedienu atkāpties neizjūt

Kērkhoups, komentējot žurnālistiem sajūtas, kādas ir, strādājot EP pēc referenduma, noradīja, ka neizjūt kādu īpašu spiedienu vai pamudinājumus nolikt deputāta mandātu.

"Mans darbs turpinās un tas turpināsies tik ilgi, kamēr es vien to fiziski spēšu paveikt. Es turpināšu būt deputāts tik ilgi, kamēr vien man legāli nepateiks, ka to vairs nevaru darīt. Es tomēr pārstāvu to cilvēku intereses, kas mani ievēlēja," stāsta deputāts.

"Vai citiem būtu jāatkāpjas? Tas atkarīgs no viņu personīgās izpratnes un no tā, vai viņi uzskata, ka būtu jāatkāpjas. Domāju, ka daži tā varētu justies tīri savu personisko sajūtu dēļ, kā arī sirdsapziņas dēļ. Galu galā tas tomēr ir personisks lēmums."

"Es strādāju ar likuma un drošības jautājumiem un ticu, ka mans darbs ir padarījis Lielbritāniju un Eiropu par drošāku vietu, kur dzīvot, tāpēc nedomāju, ka man tagad vajadzētu savu darbu pamest," uzskata deputāts.

Kameronu nevaino

"Kamerons atradās tādā situācijā, kur viņam bija nepieciešams ņemt vērā britu vēlmi pēc referenduma, bet pēc tam viņš cīnījās ļoti smagi, lai cilvēkus pārliecinātu no bloka neizstāties. Viņš tic, ka reformēta Eiropas Savienība ir tieši tas, kas Lielbritānijai ir nepieciešams," sacīja Kērkhoups.

Savukārt, paužot savas domas par atbildību, kuru nes populistu līderis Naidžels Farāžs no UKIP partijas, deputāts sacīja: "Viņš jau atkal ir atkāpies, viņš šo taktiku izmanto regulāri, taču nemitīgi atrod ceļu, kā pēc tam atkal atgriezties."

"Grūti pateikt, ko viņš darīs tālāk. Viņš Eiropas Parlamentā ir pavadījis pēdējos 17 gadus. Viņš ir izbaudījis deputāta algu, izbaidījis dažādu izmaksu segšanu. Vēlos atgādināt, ka tas, ka Farāžs ir aizgājis, protams, nenozīmē, ka aizies visa UKIP. Viņi vienkārši izvēlēsies jaunu līderi," sacīja britu deputāts.

Nedrīkst aizmirst jauno paaudzi

Kērkhoups neprognozē, vai valstī sagaidāms jauns referendums, taču norāda, ka, lemjot par nākamajiem "Brexit" soļiem, nopietni jādomā par valsts jaunāko paaudzi.

"Šis ir ļoti interesants rezultāts, un šeit es vairāk runāju kā advokāts, nevis politiķis. Jāatceras, ka šim referendumam ir rekomendējošs statuss, gala lēmums jāpieņem parlamentam. Mums bija ļoti skaidrs nodalījums starp vecākajiem un jaunākajiem valsts iedzīvotājiem, vecākie ar ievērojamu pārsvaru balsoja par ES pamešanu, kamēr jaunie ar tādu pašu pārsvaru vēlējās palikt," atgādina deputāts.

"Jūs varat teikt: nu labi, ko tad tas maina? Mans viedoklis ir tāds - kā tad būs ar maniem bērniem, kā būs ar maniem mazbērniem? Tie būs cilvēki, kuri turpinās attīstīt šo valsti ar tiem instrumentiem, kādus būsim viņiem atstājuši. Es domāju, ka šo aspektu mums vajadzētu nopietni apdomāt. Proti, mums šo pārrunu laikā, kad lemjam par to, kāda turpmāk būs Lielbritānija, ir jāpatur prātā, ka lemjam par jauno cilvēku nākotni, un viņi pārliecinoši nobalsoja, ka vēlas būt daļa no ES," rezumē Kērkhoups.

Vēstīts, ka 23. jūnijā Lielbritānijā notikušajā referendumā 52% tā dalībnieku nobalsoja par izstāšanos no ES. Pēc tam premjerministrs un Konservatīvās partijas līderis Deivids Kamerons paziņoja, ka atkāpsies no amata.