"Pēc referenduma, kurā vairums vēlētāju nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Brisele mainījusi savu nostāju pret Poliju," norādīja Šidlo.
"Pēc notikumiem Lielbritānijā, kā arī, ņemot vērā problēmas un krīzes Eiropas Savienībā, rodas sapratne, ka Polija ir svarīgs spēlētājs Eiropas arēnā. Tāpēc arī attieksme pret mums mainās," piebilda premjerministre.
Viņa uzsvēra, ka arī Eiropas Parlamenta (EP) lēmums atlikt debates par situāciju Polijā liecina, ka "Brisele tiecas izbeigt šo lietu".
Pirmdien EP nolēma vēl šomēnes plānotās debates par situāciju Polijā pārcelt uz septembri.
Kreisie, kas uzstāja uz debašu rīkošanu tūlīt, plānoja EP rezolūcijā iekļaut pretrunīgi vērtētās Polijas tiesu sistēmas reformas, jaunā Policijas likuma un sabiedrisko mediju regulējuma grozījumu vērtējumu.
Jau 13. aprīlī EP pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Varšavu ņemt vērā tā dēvētās Venēcijas komisijas ieteikumus Konstitucionālā tribunāla reformu jautājumā.
Polijas konservatīvā valdība, kas nāca pie varas oktobrī, izpelnījusies kritiku par vairākiem pasākumiem, kas, kā apgalvo oponenti, pastiprinās valdības varu pār konstitucionālo tiesu un sabiedriskajiem medijiem.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar ES tiesību normām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
