Tramps uzteic Sadamu Huseinu par veiksmīgu teroristu nogalināšanu  (42)

Tramps pieminēja nelaiķi Sadamu Huseinu, sakot runu Ziemeļkarolīnas štatā. "Sadams Huseins bija slikts puisis, vai ne? ... Bet vai jūs zināt, ko viņš labi darīja? Viņš nogalināja teroristus. Viņš tik labi to darīja," teica Tramps. "Viņiem [teroristiem] netika nolasītas viņu tiesības .. Viņi bija teroristi, tas arī viss," piebilda Tramps.

Tramps iepriekš bija paziņojis, ka pasaule būtu "par 100% labāka", ja tādi diktatori kā Sadams Huseins un Lībijas vadītājs Muammars Kadafi vēl būtu pie varas. Pirms ASV iebrukuma Irākā Vašingtona gan bija atzinusi Irāku par terorismu atbalstošu valsti.

Trampa sāncenses gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās Hilarijas Klintones politiskais konsultants Džeiks Salivans komentēja viņa izteikumus, sakot, ka Trampa "uzslavām brutāliem diktatoriem, šķiet, nav robežu".

Savulaik izvirzītās apsūdzības pret Sadamu Huseinu:

Dudžeilas slaktiņš

Sadams un vēl septiņas bijušās Irākas amatpersonas tiek apsūdzētas par pavēles došanu armijai uzbrukt Dudžeilas pilsētai. 1982. gadā Dudžeilā notika neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret Sadamu. Pēc tam Sadama drošības spēki uzbruka Dudžeilai, nogalinot līdz 160 pilsētas iedzīvotāju, ieskaitot bērnus. Aptuveni 1500 iedzīvotāju tika ieslodzīti cietumos un spīdzināti, un visa pilsēta tika sodīta, gaisa uzlidojumos pilnībā nolīdzinot pilsētas centru un iznīcinot 1000 kvadrātkilometru lielu lauksaimniecības teritoriju. Lauksaimniecības zemju izmantošana tika atļauta tikai pēc desmit gadiem.

Iebrukums Kuveitā

Sadams Huseins apsūdzēts arī par starptautisko tiesību pārkāpšanu, dodot pavēli 1990. gadā iebrukt kaimiņvalstī Kuveitā. Starptautiskā koalīcija, kuru vadīja ASV, pieprasīja Irākai izvest savu karaspēku no Kuveitas. Bagdādei atsakoties šīs prasības izpildīt un pakļauties ANO rezolūcijām, 1991. gada 17. janvārī koalīcija sāka pirmo Līča karu. Karš beidzās 28. februārī, pēc tam, kad Irākas spēki tika padzīti no Kuveitas teritorijas. Kuveitas okupācijas laikā irākiešu karavīri spīdzināja un grupveidā nogalināja gūstekņus, izlaupīja Kuveitas pilsētu, kā arī simtiem kuveitiešu deportēja uz Bagdādi. Irākas armija aizdedzināja arī vairāk nekā 700 naftas ieguves vietu, kā arī iepludināja naftu Persijas līcī un citās ūdenskrātuvēs.

Politiskās represijas

Bijušais diktators apsūdzēts par Irākas dienvidos dzīvojošo šiītu musulmaņu un valsts ziemeļos dzīvojošo kurdu sacelšanos brutālo apspiešanu pēc 1991. gada Līča kara. Daudzi masu kapi uz dienvidiem no Bagdādes slēpj sacelšanās laikā noslepkavoto šiītu mirstīgās atliekas. Savukārt valsts ziemeļu tuksnešainajos apvidos atrodami kurdu masu kapi, bet simtiem tūkstošiem kurdu bija spiesti bēgt uz kaimiņos esošo Turciju un Irānu.

Purvāju arābu sodīšana

Sadams Huseins arī sodīja purvājos dzīvojošos irākiešus par sacelšanos pret viņa režīmu, nosusinot purvājus, tādā veidā samazinot mitrās teritorijas līdz desmitai daļai no to sākotnējā apmēra. Gandrīz 9000 kvadrātkilometru plašos purvājus pie Tigras un Eifratas upju sateces pirmo reizi sāka nosusināt 50. gados. Bet daudz plašākā mērā tie tika nosusināti 1991. gadā, kad Huseina režīms sāka būvēt plašu kanālu un dambju tīklu, lai apturētu ūdens plūsmu uz purvājiem. Purvāju nosusināšana lika aptuveni 70 000 cilvēku, kas tradicionāli dzīvojuši šajās teritorijās, doties uz bēgļu apmetnēm Irānā. Sadams purvāju iedzīvotājus apsūdzēja par piedalīšanos cīņās pret viņa režīmu Irānas pusē kara laikā, kas ilga no 1980. līdz 1988. gadam, un par piesliešanos šiītu dumpiniekiem 1991. gadā.

Pret kurdiem vērstais genocīds un etniskās tīrīšanas

Irākas valdība 1987. un 1988. gadā izvērsa kampaņu, lai atjaunotu Bagdādes kontroli pār kurdu apdzīvotajām teritorijām valsts ziemeļos. Kampaņas laikā daudzi ciemati tika pilnībā nolīdzināti līdz ar zemi, sagrauta lauksaimniecība, bet iedzīvotāji ar varu pārvietoti. Kurdi apgalvo, ka no dzīves vietām tika padzīti simtiem tūkstoši cilvēku, bet vairāki desmiti tūkstoši kurdu —/> nogalināti. 1988. gada 16. martā Irākas lidmašīnas uz Halabdžas pilsētu nometa bumbas ar ķīmiskajiem ieročiem, izmantojot iprītu un citas indīgās gāzes. Uzbrukumā 5000 kurdu tika nogalināti un 10 000 ievainoti, un pēdējie visu mūžu cieš no dažādām gāzes saindēšanās izraisītām slimībām. Par šā uzbrukuma tiešo īstenošanu apsūdzēts Sadama brālēns ģenerālis Ali Hasans al Madžids, kas pazīstams arī ar iesauku Ķīmiskais Ali.

Politiskās slepkavības

Sadams un viņa drošības spēki apsūdzēti par daudzu politiski motivētu slepkavību organizēšanu un par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Cita starpā viņi apsūdzēti par piecu šiītu reliģisko līderu noslepkavošanu 1974. gadā un par kurdu Barzani klanam piederošu vairāku tūkstošu cilvēku nogalināšanu 1983. gadā. Visā Sadama Huseina valdīšanas laikā tika noslepkavoti arī daudzi politiskie aktīvisti. Visā Irākas teritorijā atrasti 270 masu apbedījumi, kuros, domājams, apglabāti desmitiem tūkstoši režīma oponentu mirstīgo atlieku.