Tās centrā būs jauna Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūra, kas integrēs līdzšinējās "Frontex" aģentūras un ES dalībvalstu robežapsardzes dienestu darbību. Kā uzskata EP deputāti, kas aģentūras izveidi atbalstīja ar lielu balsu pārsvaru, tas krīzes situācijās ļaus ātri izvietot papildus robežsardzes vienības.
Rezolūciju par aģentūras izveidi, kuras ziņotājs bija Latvijas EP deputāts Artis Pabriks, atbalstīja ar 483 balsīm "par", 48 balsīm atturoties, bet 181 deputāts balsoja "pret".
Dalībvalstu iestādes joprojām būs atbildīgas par robežu pārvaldi ikdienā, bet krīzes situācijā varēs prasīt jaunās aģentūras palīdzību.
Apsardzes aģentūrai nebūs sava pastāvīgā robežsardzes personāla, bet tai būs tiesības piesaistīt 1500 robežsargu no dalībvalstīm. Dalībvalstīm, kurās nav ES ārējā robeža, būs jāparedz ES robežsardzes aģentūras vajadzībām 3% no nacionālā robežapsardzes personāla, savukārt dalībvalstīm ar sauszemes vai jūras ārējo robežu būs jāparedz 2%. Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Latviju dienestā varētu pārstēvēt 30 robežsargi.
Nozīmīgākais EP ieteiktais uzlabojums attiecas uz lēmumu pieņemšanu – viņi uzskata, ka lēmums par jaunā dienesta iejaukšanos ir jāpieņem dalībvalstīm ES Padomē ar kvalificētu vairākumu, nevis Eiropas Komisijai.
Ja dalībvalsts saskarsies ar paaugstinātu spiedienu uz tās ārējām robežām, piemēram, neproporcionālo migrāciju vai pārrobežu noziedzību, pēc šīs dalībvalsts lūguma vai ar ES Padomes lēmumu varēs īslaicīgi iesaistīt ātrās reaģēšanas robežsardzes vienības, bet, ja pieprasījumu būs iesniegusi pati dalībvalsts, tā ar Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūru vienosies par darbības plānu, un trīs darba dienu laikā tiks izvietots vajadzīgais personāls un nodrošināts tehniskais aprīkojums.
Savukārt, ja dalībvalsts neīstenos Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes priekšlikumus, vai, ja migrācijas spiediens apdraudēs Šengenas zonas darbību, Eiropas Komisija varēs iesniegt ES Padomē priekšlikumu rīkoties arī bez dalībvalsts lūguma.
Padome, balsojot ar kvalificētu vairākumu, varēs pieņemt lēmumu izvietot ātrās reaģēšanas vienības. Tomēr arī šajā gadījumā par darbības plānu pirms operācijas sākšanas būs jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.
EP deputāti vienojās paplašināt aģentūras ietekmi, ļaujot tai palīdzēt dalībvalstīm īstenot atgriešanas operācijas - atgriežot nelikumīgi uzturošos trešo valstu pilsoņus viņu izcelsmes valstīs. Aģentūra sniegs gan operatīvo, gan tehnisko atbalstu, tomēr lēmumu par šīs palīdzības nepieciešamību pieņems pati dalībvalsts.
EP deputāti arī norāda, ka, atbilstoši neizraidīšanas principam, Eiropas robežu un krasta apsardzei nevajadzētu organizēt atgriešanu uz nevienu trešo valsti, kurā pastāv pamattiesību pārkāpšanas risks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!