Kirgizstānā strauju popularitāti iekarojusi internetā publicēta dziesma, kuras autors un izpildītājs ir Centrālāzijas valsts prezidents Almazbeks Atambajevs.
Krieviski iedziedātā dziesma "Судьбе назло" ("Spītējot liktenim") publicēta 2. jūlijā, un šobrīd tā noklausīta jau nepilnus 160 000 reižu. "Youtube" ievietotajā video gan nav redzams pats prezidents, bet kadri no padomju laiku kirgīzu filmas "Provinces romance".
"Ordo" ierakstu studijas pārstāvji portālā "Kloop.kg" stāsta, ka arī ģitāru Atambajevs spēlējot pats. Prezidents pirms dziesmas īsi pasaka, ka šī esot viena no viņa pirmajām dziesmām, un tā viņam pašam esot kā moto. "Šī dziesma man palīdzējusi izsisties caur dzīves ceļā nokritušajiem šķēršļiem," viņš stāsta.
Ekonomiski orientēto politiķi, kurš pie varas nāca pēc asiņainas revolūcijas, šī melanholiskā dziesma par zudušo mīļoto parāda pavisam jaunā gaismā, norāda portāls "Eurasia Net".
Atšķirībā no citu Centrālāzijas valstu līderiem, kuri sev par godu atklājuši zelta pieminekļus un atklājuši milzu vides gleznas, Atambajevs pie varas nāca demokrātisku vēlēšanu rezultātā pirms nepilniem pieciem gadiem. Šī dziesma varētu ievērojami uzlabot prezidenta tēlu tikai nedaudz vairāk nekā gadu pirms jaunām prezidenta vēlēšanām, ņemot vērā, ka iepriekšējā valsts līdera Kurmanbeka Bakijeva lielākais talants bijis zagšana, raksta "Eurasia Net".
Atambajeva labā spēlē arī viņa salīdzinoši demokrātiskā pieeja valsts pārvaldei pēc ilgstošiem autoritārisma gadiem. Pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma Kirgizstānas politiskā vide atgādināja pārējās Centrālāzijas valstis – par prezidentu apstiprinātais Askars Akajevs vēlākos gados divkārt uzvarēja vēlēšanās un "The Moscow Times" vēstīja, ka tiek pieļauts, ka pēc protestiem 2002. gadā viņš valsts pārvaldi gatavojās nodot bērniem.
Protesti pieauga līdz 2005. gadā tā dēvētās Tulpju revolūcijas laikā viņš ar ģimeni aizbēga uz Krieviju. Viņa vietā stājās Kurmanbeks Bakijevs, taču tika gāzts 2010. gadā plašu protestu laikā, kas radās pēc strauja elektroenerģijas cenu kāpuma. Bakijevs ar ģimeni bija spiests pārcelties uz Baltkrieviju, kur visi ieguvuši Baltkrievijas pilsonību.
Bakijevu prezidenta amatā uz laiku līdz vēlēšanām 2011. gadā nomainīja pagaidu valdības vadītāja Roza Otunbajeva. Savukārt vēlēšanās uzvarēja Bakijeva oponents Atambajevs. Viņš 90. gados ieguvis turību, izveidojot vienu no lielākajām krievu valodā tulkoto grāmatu izdevniecībām pasaulē.
Patlaban Atambajevs sevi pozicionē kā Krievijas sabiedroto, vienlaikus cenšoties nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
