Suvalku pilsētu pašos Polijas austrumos, gandrīz pie Lietuvas robežas, plašākā pasaulē vēl nesen bija dzirdējis vien retais. Arī kaimiņvalstī to pazīst lielākoties tie lietuvieši, kuri pāri robežai dodas lētas iepirkšanās braucienos, un vēl arī vēsturnieki, kas pēta abu valstu divpusējo attiecību nianses.
Taču pēdējā laikā šis vārds kļuvis labi pazīstams arī daudziem NATO virsniekiem, kam tā dēvētā Suvalku koridora aizsardzība varētu kļūt par galveno uzdevumu Baltijas valstu aizstāvēšanā pret iespējamo Krievijas uzbrukumu.
Par Suvalku koridoru tiek dēvēts aptuveni 100 kilometru garš Lietuvas un Polijas robežas posms - šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Baltkrieviju austrumos. Ja kara gadījumā to ieņemtu Krievija, NATO sabiedrotajiem būtu bloķēts sauszemes ceļš uz Baltijas valstīm, kuru aizsardzība tiks apspriesta piektdien un sestdien gaidāmajā Varšavas samitā.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks, Maskava šādu scenāriju izmēģinājusi ne vienu reizi vien.
"Mācībās "Zapad 2009" un vēlāk arī "Zapad 2013" viens no scenārijiem bija tā dēvētā Kaļiņingradas apgabala atbloķēšana, kas faktiski nozīmē Lietuvas dienviddaļas okupāciju. Šie scenāriji ir zināmi, un mūsu spēku nostiprināšana ir vērsta uz to, lai šādi scenāriji netiktu īstenoti," viņš norādījis, bet atteicies runāt par šiem plāniem konkrētāk.
Lietuviešu vēsturiskajā atmiņā Suvalku vārds vairāk saistās ar 1920. gadā parakstīto Suvalku līgumu starp Lietuvu un Padomju Krieviju, kas joprojām tiek pretrunīgi vērtēts saistībā ar vēlāko Viļņas nonākšanu Polijas rokās, taču pēdējā laikā Suvalku koridors lietuviešiem un poļiem kļuvis par kopīgu rūpi, kas vedina apvienot spēkus pret kopīgu apdraudējumu.
Šī vieta nereti tiek salīdzināta ar Fuldas koridoru - robežlīniju starp NATO un padomju bloka valstu teritoriju Vācijā, ko Rietumi vērtēja kā piemērotāko vietu, kur padomju tanki varētu iebraukt Rietumvācijā.
"Suvalku koridors - tās ir durvis uz NATO, pa kurām var ienākt karavīri no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas," ziņu aģentūrai BNS sacījis poļu eksperts, analītiskā centra CEPA viceprezidents Marcins Zaborovskis.
Pēc viņa teiktā, Varšava uzskata, ka šajā teritorijā jādislocē gan sabiedrotie, gan nacionālie spēki.
Suvalku koridoru no gaisa ne vienreiz vien pārlūkojis arī ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess.
Lai gan Krievija militārajā ziņā no NATO krietni atpaliek un nespētu uzvarēt konvencionālajā karā, tomēr tā diezgan tālu attīstījusi pretgaisa aizsardzību, artilēriju, raķešu spēkus un kara floti, lai kara gadījumā censtos nogriezt sabiedroto spēkiem ceļu uz Baltijas valstīm tiklab pa sauszemi, kā pa Baltijas jūru.
Ja Krievijai izdotos šo teritoriju ieņemt īsā laikā, teiksim, pierobežas rajonā tiktu rīkotas mācības un karavīri negaidīti šķērsotu robežu, tādējādi izolējot konfliktu, Maskava, domājams, cerētu uz gausāku NATO reakciju, kas liegtu aliansei iesaistīties karā plašākā mērogā.
"Tas var radīt aliansei grūtu dilemmu - vai iejaukties šajā smagajā cīņā un atgūt teritorijas vai arī pamest tās likteņa ziņā. Ja NATO rīkotos tā, uzticēšanās aliansei tiktu būtiski iedragāta un Krievijai tā būtu liela uzvara," aģentūrai BNS sacījis Polijas Starptautisko attiecību institūta analītiķis Arturs Kacpšiks.
Kā norāda diplomāti, NATO Varšavas samitā tiks pārrunāta gatavošanās arī tādai notikumu attīstībai. Aizsardzības plāni paliks konfidenciāli, bet samitā paredzēts publiski paziņot vairāk informācijas par starptautisko bataljonu dislocēšanu katrā Baltijas valstī un Polijā.
Bataljonu Lietuvā vadīs Vācija, Latvijā - Kanāda, Igaunijā - Lielbritānija un Polijā - Amerikas Savienotās Valstis. Katrā bataljonā būtu jābūt aptuveni tūkstotim karavīru. Vienlaikus paredzams, ka NATO varētu deklarēt apņemšanos uzturēt dialogu ar Krieviju, neraugoties uz to, ka spriedzes līmenis pušu attiecībās saistībā ar Maskavas darbībām Ukrainā sasniedzis augstāko līmeni kopš Aukstā kara laikiem.
Krievija apgalvo, ka tai nav nekādu plānu uzbrukt Baltijas valstīm, un vienlaikus žēlojas, ka pati jūtas nonākusi aizvien ciešākā NATO spēku ielenkumā. Krievijas līderi daudzkārt apsūdzējuši ASV un NATO nevajadzīgā spriedzes saasināšanā pie tās rietumu robežām.
Kā sacīja Suvalku lietuviešu kopienas vadītāja Terēze Uzdilaite, paši suvalkieši šobrīd īpaši nepārspriež iespēju, ka pilsēta varētu nonākt karadarbības centrā. "Nē, pie mums Suvalkos par to vēl diez ko nerunā - ja nu kādreiz vīri aizrunājas par politiku, tomēr ar šo tematu īpaši neaizraujas," viņa atstāstīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
