Kanāda atkal nosūtīs sešas iznīcinātājlidmašīnas "CF-18" patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā, vēsta Kanādas raidorganizācija "CBC News", piebilstot, ka iepriekšējo reizi Kanādas iznīcinātāji šajā patrulēšanas misijā piedalījās 2014. gadā.
Piektdien NATO samitā Varšavā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) paziņoja par Kanādas lielāko militāro klātbūtni Eiropā pēdējo desmit gadu laikā – Kanāda būs daudznacionālās kaujas grupas ietvarvalsts Latvijā, lai nodrošinātu NATO klātbūtni alianses austrumos.
"Kanādai ir spēcīga un konstruktīva loma pasaulē. (..) Mēs turpināsim cieši sadarboties ar saviem sabiedrotajiem un partneriem, lai radītu drošāku un labklājīgāku pasauli ikvienam," sacīja Trudo.
"Esmu gandarīts par Kanādas lēmumu uzņemties daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā," uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš atgādināja, ka Kanāda bija viena no pirmajām valstīm līdzās ASV, kas pēc 2014.gada martā veiktās Krimas aneksijas un drošības situācijas izmaiņām Eiropā operācijas "Reassurance" ietvaros jau 2014. gada pavasarī nosūtīja Sauszemes spēku karavīru rotu uz Eiropu, kā arī sešus iznīcinātājus "CF-18" dalībai NATO patrulēšanas operācijā gaisa telpā virs Baltijas.
"NATO samita lēmumi gan neatcels mūsu saistības. Tieši otrādi, lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos," pauda Bergmanis.
"CBC News" arī ziņo, ka arī turpmāk NATO jūras spēku grupas sastāvā būs Kanādas fregate.
Sauszemes, jūras un gaisa spēku iniciatīvas, par kurām tika paziņots 8. jūlijā, ietilps Kanādas atjaunotajā mandātā operācijā "Reassurance" un demonstrē Kanādas nelokāmo atbalstu NATO sabiedrotajiem, Alianses teritorijas aizsardzībai un miera un drošības aizstāvībā.
Jau 14. jūnijā Briselē, tiekoties NATO aizsardzības ministriem, tika pieņemts stratēģisks lēmums par četru kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu alianses austrumos – pa vienai kaujas grupai katrā no trim Baltijas valstīm, kā arī vienu Polijā. Šodien valstu un valdību vadītāji ir apstiprinājuši panākto vienošanos.
No 8.līdz 9.jūlijam Polijā, Varšavā notiek NATO samits, kurā piedalās alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits ir iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita. NATO ir mainījusies un spērusi būtiskus soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
