Baltijas jūrā palielināsies incidentu iespējamība starp NATO un Krieviju, secināts pētījumā  (75)

Pētījumā teikts, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski augusi Krievijas gaisa spēku aktivitāte NATO dalībvalstu robežu tuvumā. Lai gan kopumā Krievijas kara lidmašīnas reti pārkāpj NATO dalībvalstu gaisa telpu, tās regulāri veic lidojumus ar izslēgtiem raidītājiem NATO dalībvalstu, jo īpaši Baltijas valstu, tuvumā un atsakās sevi identificēt (šādā veidā Krievijas militārie gaisa kuģi darbojas arī Ziemeļjūrā, Arktikā un citviet).

Tāda rīcība un arī apzināti agresīvi manevri ir noveduši pie dažādiem incidentiem. Piemēram, 2014. gada decembrī Krievijas kara lidmašīna gandrīz izraisīja sadursmi ar civilo gaisa kuģi, bet 2016. gada aprīlī Krievijas kaujas lidmašīna pietuvojās tikai dažu metru attālumā no Baltijas jūrā peldošā ASV bruņoto spēku kuģa "Donald Cook", atgādināts pētījumā.

ASV šo incidentu nodēvēja kā "uzbrukuma simulāciju" un tuvāko, kā arī riskantāko sadursmi starp abu valstu bruņotajiem spēkiem pēdējo gadu laikā.

Tā kā ir sagaidāma ilgstoša un pastiprināta NATO sabiedroto klātbūtne, īpaši Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā, neizbēgami palielināsies arī incidentu iespējamība starp NATO un Krievijas bruņotajiem spēkiem. Tieši tāpēc par vienu no apspriestākajiem jautājumiem ir kļuvusi nepieciešamība uzlabot izvairīšanos no ierobežotu incidentu pāraugšanas lielāka apmēra incidentos, piemēram, līdz lidaparātu notriekšanai, teikts pētījumā.

Tā autori pieļauj, ka ticamākais Krievijas mērķis ar militāro lidmašīnu un kuģu pietuvošanos NATO dalībvalstu robežām, kuģiem un gaisa kuģiem ir vēlme norādīt, ka tā nevēlas citu valstu bruņoto spēku elementu atrašanos tik tuvu savām robežām. Iespējams, šādu Krievijas rīcību pamato stratēģiskais mērķis panākt jaunu vienošanos ar NATO vai tās dalībvalstīm, kas paredzētu Krievijas brīdināšanu par NATO lidmašīnu un kuģu tuvošanos tās teritorijai vai pat vienošanos par netuvošanos noteiktā attālumā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas Ārpolitikas institūts ar Aizsardzības ministrijas atbalstu laidis klajā pētījumu par NATO un Krievijas attiecībām, prognozējot to tālāko attīstību un ietekmi uz valsts drošības situāciju. Pētījums trīs nodaļās analizē NATO un Krievijas attiecību attīstību kopš 1990.gadiem, īpašu uzmanību pievēršot 1997.gadā noslēgtajam NATO un Krievijas pamataktam par abpusējām attiecībām, sadarbību un drošību. Šim dokumentam tiek piešķirta būtiska nozīme attiecībā uz NATO sabiedroto bruņoto spēku izvietojumu Latvijā.

Ņemot vērā to, ka vēl pārskatāmā nākotnē Krievija būs militāri spēcīgākā NATO kaimiņvalsts, ir būtiski apzināties pareiza dialoga un pieejas nepieciešamību abu pušu attiecību veidošanā. Lai gan ir izskanējuši aicinājumi atcelt 1997. gada pamataktu, pētījumā tiek secināts, ka tā atcelšana kā no NATO, tā no Krievijas puses ir maz ticama un nav vēlama.

Ticamākā iespēja ir tā saglabāšana, neskatoties uz īpaši Krievijas nepieturēšanos pie pamatakta saistībām un dokumenta neatbilstību pašreizējai drošības videi. No Latvijas perspektīvas raugoties, ir būtiski, ka 1997.gada pamatakts neliedz Latvijā izvietot bataljona līmeņa kaujas grupas, kā to plānots lemt NATO Varšavas samitā.

Pētījuma autori paredz pakāpenisku dialoga starp NATO un Krieviju atjaunošanu, balstoties kā vēsturiskajā cikliskajā abu pušu attiecību pieredzē, tā arī aktuālajā Rietumu un Krievijas attiecību dinamikā. Pētījums arī iezīmē potenciālās jomas NATO un Krievijas attiecību attīstības scenārijos – jaunas bruņošanās sacensības novēršana un incidentu eskalācijas risku mazināšana, sadarbība stabilitātes veicināšanā postpadomju telpā, kā arī terorisma risku mazināšana.