NATO arī turpmāk solās rūpīgi sekot līdzi Baltijas jūras reģionā notiekošajam  (31)

Dokumentā teikts, ka alianses valstis saskaras ar izaicinājumiem Baltijas un Melnās jūras reģionos, Ziemeļatlantijā, kā arī Vidusjūrā. Šie reģioni aliansei ir stratēģiski svarīgi. "Krievija turpina pastiprināt savas militārās aktivitātes, attīsta savas spējas un izaicina reģionālo drošību. Šie notikumi ir rezultējušies pieaugošā neparedzamībā [..]. Mēs turpināsim pievērst ciešu uzmanību šajiem reģioniem. Mūsu atbilde būs saistīta ar katra reģiona specifiskiem apstākļiem. Tāpat mēs strādāsim ar saviem partneriem, lai uzlabotu situācijas izpratni un izstrādātu kopīgas pieejas izaicinājumiem," vēstīts deklarācijā.

NATO dalībvalstis kopīgajā deklarācijā aicina Krieviju pārtraukt nelikumīgo okupāciju un izbeigt situācijas destabilizāciju Austrumukrainā. Alianse aicina Maskavu izvairīties no liela apjoma negaidītu mācību rīkošanas un no provokatīvām darbībām NATO dalībvalstu robežu tuvumā. Tāpat dokumentā NATO valstis norāda uz Krievijas bezatbildīgo un agresīvo kodolretoriku, kā arī alianses gaisa telpas pārkāpumiem. NATO dalībvalstis norāda, ka Krievijas darbības Sīrijā rada jaunus riskus un izaicinājumus sabiedrotu drošībai.

Atbildot uz Krievijas radītajiem izaicinājumiem, NATO valstis veikušas vairākus pretpasākumus, tostarp nodrošinot klātbūtni alianses austrumu flangā un pārtraucot militāro sadarbību ar Maskavu. Vienlaikus NATO dalībvalstis uzsver, ka alianse paliek atvērta politiskam dialogam ar Krieviju. "Mēs esam atvērti periodiskam un jēgpilnam dialogam ar Krieviju, lai izvairītos no neplānotas situācijas eskalācijas un palielinātu notiekošā caurspīdīgumu un paredzamību. Mēs esam vienojušies saglabāt komunikāciju kanālus, lai varētu reaģēt uz visiem kritiskiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies," pausts dokumentā.

NATO dalībvalstis uzsver, ka netiek meklēta konfrontācija ar Krieviju un alianse nav drauds šai valstij. "Tomēr mēs nevaram piekāpties attiecība uz tiem principiem, kas ir Eiropas drošības pamatā. NATO turpinās būt paredzama un apņēmīga," teikts dokumentā. Alianses dalībvalstis arī norāda, ka Baltijas jūras reģionā, kur situācija ir pasliktinājusies kopš 2014.gada, ir izveidotas savstarpēji izdevīgas attiecības ar Somiju un Zviedriju. NATO dalībvalstis pauž pateicību Somijai un Zviedrijai par to iesaisti alianses vadītās operācijās, politiskajās konsultācijās un mācībās.

Alianse arī aicina Krieviju ievērot Minskas vienošanās un pārtraukt situācijas eskalāciju Austrumukrainā, kur notiekošais konflikts prasījis jau desmit tūkstošus dzīvību. Tāpat NATO dalībvalstis pauž satraukumu par notiekošo Sīrijā un Irākās, kur norisinās cīņa ar teroristisko džihādistu grupējumu "Islāma valsts"'(Daesh), norādot, ka alianse ir apņēmības pilna sniegt palīdzību, lai panāktu konflikta izbeigšanos. Deklarācijā norādīts, ka alianse apņemas pievērst pastiprinātu uzmanību kiberaizsardzībai, apmainoties ar informāciju šajā jomā un attīstot valstu spējas aizsargāties pret kiberuzbrukumiem.

NATO valstis norāda, ka Eiropas Savienība ir būtisks alianses partneris. "Pastiprinātas konsultācijas visos līmeņos un praktiskā sadarbība operācijās ir sniegušas konkrētus rezultātus. Drošības izaicinājumi mūsu kopīgajā austrumu un dienvidu reģionā liek pievērst aizvien lielāku uzmanību mūsu stratēģiskajām partnerattiecībām, ņemot vērā organizāciju atšķirīgos mandātus, lēmumu pieņemšanu un institucionālo integritāti," pausts dokumentā.

Jau vēstīts, ka Varšavā piektdien un sestdien notika NATO samits, kura laikā tika pieņemti lēmumi par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, lai tādējādi atturētu Krieviju no iespējamas agresijas. Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri - gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.

Samitā piedalās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), NBS komandieris Graube, kā arī citi mūsu valsts delegācijas pārstāvji.

Paredzēts, ka bataljona līmeņa kaujas grupu Latvijā vadīs Kanāda. Tiek plānots, ka tajā būs 1000 karavīri, no kuriem 450 – kanādieši. Bataljons Latvijā ieradīsies nākamā gada sākumā.