Sārts: NATO bataljonu izvietošana veicina Krievijas atturēšanos no avantūrām  (94)

"Tas veicina Krievijas atturēšanos no avantūrām," teica Sārts, norādot, ka Krievijai varētu nepatikt NATO samitā Varšavā pieņemtais lēmums, bet arī tad, ja NATO nereaģētu uz kaimiņvalsts darbībām pie alianses dalībvalstu robežām, šī valsts varētu īstenot "citus scenārijus". Eksperts uzsvēra, ka NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs un Polijā parāda, ka alianses vienošanās 5.pants strādā un sabiedrotie būs gatavi mūs aizstāvēt nepieciešamības gadījumā.

Sārts arī atzīmēja, ka vienlaikus NATO ir jāuztur sarunas ar Krieviju, lai abas puses varētu skaidrot savas pozīcijas. Viņš norādīja, ka būtu bīstami "spert soļus nerunājot".

Atbildot uz jautājumu par Krievijas pausto retoriku saistībā ar Varšavā pieņemto lēmumu, Sārts norādīja, ka viena puse ir publiskā retorika, bet otra - ekspertu līmeņa diskusijas, kurās analītiķi savai vadībai skaidro, ka četru bataljonu izvietošana Austrumeiropā tai draudus nerada.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Varšavā piektdien un sestdien notika NATO samits, kura laikā tika pieņemti lēmumi par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, lai tādējādi atturētu Krieviju no iespējamas agresijas.

Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri - gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.

Samitā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kā arī citi mūsu valsts delegācijas pārstāvji.