Pieci grandiozi NATO plāni, kuru izpilde jau sākusies  (1226)

Velsas samits notika aptuveni pusgadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un iezīmēja spilgtu pagrieziena punktu NATO darbībā. Organizācija, kuras lielākās operācijas pēdējo gandrīz 20 gadu laikā bija miera uzturēšanas misijas, strauji mobilizējās, lai pielāgotos jauniem draudiem tās tiešā robežu tuvumā.

Tika nolemts būt gataviem nodrošināt visaptverošu militāro spēku klātbūtni visā NATO teritorijā, kas cita starpā nozīmē arī ievērojami stiprināt austrumu dalībvalstu gatavību aizstāvēt alianses robežas no potenciāliem draudiem. Papildu uzmanība pievērsta arī bloka dienvidaustrumiem Tuvo Austrumu valstu konfliktu un bēgļu krīzes dēļ.

Iepriekš alianses amatpersonas "Delfi" apliecināja, ka NATO vēl nekad nav bijusi tik spējīga organizācija kā tagad. Īsā laikā dubultoti NATO Atbildes spēki (NATO Response Force) un izveidoti Īpaši augstas gatavības spēki (Very High Readiness Joint Task Force), kuri 48 stundu laikā spēj ierasties jebkurā NATO dalībvalstī. Arī starptautiskas militārās mācības kļuvušas par rutīnu.

Tagad, kad NATO kopumā apliecinājusi savu spēju aizsargāties, Varšavas samitā iezīmējās jauns uzdevums – audzējot aizsardzības budžetus, jāpalielina arī katras atsevišķas dalībvalsts militārā kapacitāte.

Tāpēc kā Varšavas samita svarīgākie punkti tiek izcelti četru bataljonu izvietošana un ievērojami infrastruktūras uzlabojumi Baltijas reģionā. Tāpat uzmanība tiek pievērsta cīņai pret "Daesh", Irākas armijas stiprināšanai, kā arī Moldovas, Ukrainas un Gruzijas iesaistei kopīgā miera nodrošināšanas operācijā Melnajā jūrā.

Lēmums Baltijas reģionā izvietot četrus bataljonus, kuru pamatu veidos Kanādas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV militārpersonas, jau nodēvēts par būtiskāko izšķiršanos, kas pieņemta Varšavas samita laikā. Lēmums gan nav ne pārspīlēts, ne pēkšņs.

Lai gan Krievija šo NATO soli jau paspējusi nodēvēt par tiešu apdraudējumu sev, šie spēki apzināti veidoti gana mazi, lai novērstu jebkādas aizdomas, ka tie varētu īstenot nopietnu uzbrukumu, taču vienlaikus ir pietiekami stipri, lai spētu aizsargāties. Turklāt pati Krievija paziņojusi par trīs divīziju izveidi tās rietumu un dienvidu militārajos apgabalos, lai tādējādi stātos pretī NATO.

Skaitļos tas nozīmē, ka 4000 karavīru lieliem NATO spēkiem Krievija reģionā iepretim alianses robežai izvietos aptuveni 30 000 karavīru.

Savukārt Baltkrievija, kura robežojas ar trim no valstīm, kurās tiks izvietoti NATO bataljoni, jau paziņojusi, ka alianses lēmumu neuzskata par apdraudējumu sev.

Kā ieguvums Baltijai tiek vērtēts bataljonu starptautiskais raksturs. Lai gan Latvijā izvietotā bataljona pamatu veidos Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, bet Polijā – ASV, piemēram, jau tagad zināms, ka Latvijā šajā NATO bataljonā dienēs arī poļi. Teorētiska konflikta gadījumā tas jau pavisam burtiski nozīmēs, ka, uzbrūkot vienai valstij, kurā dien starptautiski spēki, uzbrūk visai aliansei.

Šāda bataljona izveide risina pretrunu starp nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu spēku sadali aliansē un mazo valstu nespēju vienām to paveikt. Vienību izmaksas pamatā arī segs tās pašas četras valstis, kuras atbildīgas par to izveidi.

Līdzīgā kārtā individuālās valstīs nepieciešams strauji atjaunot un uzlabot militāro infrastruktūru.

Pēc Velsas un Varšavas samitiem ar pieaugošu intensitāti un aizvien lielākos apmēros notiekošajās mācībās NATO stratēģiju izstrādātāji konstatējuši vairākus būtiskus trūkumus, kas spēj aizkavēt transporta nokļūšanu Baltijā. Primāri problēmas radīja atbilstošu likumu trūkums militārās tehnikas un munīcijas pārvietošanai starp valstīm.

Likumdevēji patlaban šo jautājumu ir atrisinājuši, tomēr tādi šķēršļi kā dažāds dzelzceļa sliežu platums, kravu ostu un lidostu nepietiekamā jauda, kā arī nelielo Baltijas valstu nespēja finansēt šos projektus NATO dalībvalstīm likusi apzināties drošības robu alianses austrumos.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) "Delfi" iepriekš apstiprināja, ka sagatavošanās šeit izvietotā bataljona uzņemšanai varētu sākties jau drīz pēc samita beigām un tā varētu būt viena no prioritātēm. Tāpat Bergmanis atklāja, ka investīcijas no NATO galvenokārt sagaidāmas ostās.

Jau līdz šim Latvijas militārajā infrastruktūrā investējušas atsevišķas valstis. Cita starpā vienas no ievērojamākajām investīcijām veikusi ASV, kura segusi arī lielākos Lielvārdes lidostas (attēlā) rekonstrukcijas izdevumus.

NATO samita laikā nolemts arī palielināt palīdzību valstīm Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, lai cīnītos pret teroristisko grupējumu "Daesh".

"Mēs esam ceļā uz nozīmīgāko kolektīvo spēku pastiprināšanu kopš Aukstā kara beigām," samita laikā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

Papildu Irākas un Afganistānas spēku stiprināšanai, NATO valstis nolēmušas Tunisijā izveidot alianses stratēģisko centru, kas tuvākajā laikā sāks sniegt atbalstu Tunisijas drošības spēkiem. Tunisija ir viens no galvenajiem avotiem, kur "Daesh" vervē jaunos kaujiniekus.

Tāpat jau šoruden NATO gaisa telpas novērošanas lidmašīnas "AWACS" pievienosies ASV vadītājai koalīcijai pret "Daesh" Sīrijā un Ukrainā. Vēstīts, ka NATO kā organizācija šobrīd nav iesaistījusies koalīcijā pret "Daesh", taču to ir izdarījušas individuālas alianses dalībvalstis.

NATO dalībvalstis samita laikā vienojušās paplašināt tā dēvētās stabilitātes uzturēšanas programmas ārpus alianses robežām, īpašu uzmanību pievēršot Tuvo Austrumu un Vidusjūras reģionam.

Tostarp NATO nolēmis pagarināt un paplašināt Irākas armijas apmācību programmu, lai irākieši varētu veiksmīgi turpināt pretoties "Daesh". Plānots, ka apmācība turpmāk notiks ne tikai Jordānijā, bet arī pašā Irākā.

Tāpat samita gala deklarācijā Irākas varas institūcijas mudinātas turpināt ceļu uz demokrātisku valsts pārvaldes modeli.

"Mēs atbalstam Irāku tās centienos izveidot institūcijas, kas spētu atjaunot stabilitāti un drošību valstī. Mēs novērtējam Irākas spēku sasniegumus, cīnoties pret "Daesh" un atgūstot nozīmīgas teritorijas. Visu irākiešu piedalīšanās jaunā nacionālā sabiedrības samierināšanas kustībā un atklātas pārvaldības principi ir kritiski svarīgi, tāpēc mēs mudinām Irākas varas pārstāvjus turpināt ieviest politiku, kas savestu kopā dažādas etniskas un reliģiskās grupas, kā arī nodrošināt tām visām pārstāvniecību visos valdības līmeņos, kā arī iesaistīt valsts drošības spēku stiprināšanā," teikts NATO samita gala deklarācijā.

Tāpat jau ziņots, ka NATO līderi samita gaitā Varšavā vienojušies turpināt 2017. gadā apmācīt Afganistānas drošības spēkus un finansēt tos līdz 2020. gadam.

Tostarp arī Latvija turpinās 2012. gadā uzsākto dalību Afganistānas Nacionālo drošības spēku atbalsta fondā, sniedzot ikgadēju finansiālu ieguldījumu 500 000 ASV dolāru apmērā no 2018. līdz 2020. gadam.

"Mēs pārveidosim Rumānijas brigādi par multinacionālu brigādi, lai tā stiprinātu alianses dienvidaustrumu reģionu," samita laikā apstiprināja NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs.

Tikmēr valsts prezidents Klauss Johanniss valsts medijiem pēc samita atklājis, ka starptautiskajā alianses brigādē piedalīsies, visticamāk, arī Polija un Bulgārija. Tāpat Rumānijā 2017. gada laikā notiks militārās mācības, kurās plānots piedalīties ASV karavīriem.

"Tāpat mēs stiprināsim mūsu ieguldījumu partneriem austrumos – Ukrainai, Gruzijai un Moldovai, lai palīdzētu tām pretoties ārējam spiedienam un palīdzētu attīstīt reformas," sacīja Stoltenbergs.

Lai gan samita laikā netika sniegti signāli, ka Ukraina un Gruzija varētu tuvoties NATO dalībvalsts statusa iegūšanai, amatpersonas minēja, ka valstīm jāturpina ceļš alianses virzienā.

"Gruzija ir daudz paveikusi Eiropas Savienības un eiroatlantiskās integrācijas ceļā, rādot piemēru pārējām kandidātvalstīm. Ir svarīgi turpināt aizsāktās reformas, gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ir jābūt kārtējam apliecinājumam, ka Gruzijas demokrātija ir nobriedusi. Uzskatām, ka Gruzijas uzcītība, strādājot pie reformu efektīvas ieviešanas, būtu atzinīgi novērtējama. Latvija uzskata, ka Gruzijas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks," samita laikā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvicš (V).