Eksperts: NATO nepietiks ar spēku modernizēšanu – jāmaina viss mobilizācijas koncepts  (10)

"Pieeja, ko esam pieņēmuši un veiksmīgi lietojuši pret Irāku, Serbiju, Lībiju, nebūs ļoti veiksmīga pret mūsu spējīgākajiem pretiniekiem. Tāpēc šim jautājumam ir gan konceptuālā dimensija, gan modernizēšanas problēma," norādīja eksperts.

Viņš skaidroja, ka pēc Aukstā kara beigām notika trīs lietas: NATO sāka koncentrēties uz ārējām operācijām, kam tika pielāgoti arī spēki, lielākā daļa alianses valstu samazināja aizsardzības budžetus, NATO pieņēma domu, ka Krievija, visticamāk, neizmantos spēku robežu pārgrozīšanai Eiropā.

"Putina rīcība 2014. gadā to visu ir mainījusi. Mums atkal jākoncentrējas uz tradicionālo teritoriālo aizsardzību, lai gan arī pārējās problēmas nepazūd," viņš piebilda.

"Mēs paplašinājām aliansi, balstoties uz diezgan optimistiskiem pieņēmumiem par Krievijas mērķiem. Šie pieņēmumi vairs nav spēkā, tāpēc ir ļoti svarīgi pielāgot mūsu nostāju un spējas," sacīja Očmaneks.

"Krievijas radītās problēmas nav nepārvaramas, bet to pārvarēšanai būs nepieciešamas ilgstošas investīcijas," ir pārliecināts Očmaneks.

Pēc eksperta domām, NATO jāiegulda vairāk līdzekļu aizsardzībā un jāmaina sava nostāja, kas nozīmē lielāku uzmanības pievēršanu austrumu flangam, sevišķi Baltijas valstīm.

"Baltijas valstu pārliecinošai aizsardzībai nepieciešama gan attiecīga nostāja, gan modernizācija - to kombinācija," uzskata Očmaneks.

Ņemot vērā "RAND Corporation" veikto simulāciju sniegtās mācības un izgaismotos NATO trūkumus, Očmaneks atbalsta ideju par bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, norādot, ka smago sauszemes kaujas spēku savlaicīgai izvietošanai nav aizstājēja.

Viņš ir pārliecināts, ka vēstij, kas NATO sūtāma pasaulei pēc Varšavas samita, jābūt draudu atvairīšanas zelta standartam - ienaidniekam jāliek saprast, ka to gaida neveiksme, ja tas izvēlēsies agresiju.