Delfi foto misc. - 46049
Foto: AP/Scanpix
Militārais pučs Turcijā tika apspiests apmēram dienas laikā un Ankara jau paziņojusi, ka operācijas apvērsuma neitralizēšanai ir pabeigtas. Tik strauja militāra puča apspiešana likusi novērotājiem gan Turcijā, gan Rietumos uzdot jautājumu: vai tikai puču nav inscenējis valsts ietekmīgākais politiķis – pats prezidents Redžeps Tajips Erdogans?

Apvērsuma vadība šķiet izteikti amatieriska, kas Turcijas rakstniekam un žurnālistam Ahmetam Sikam liek pieļaut iespēju, ka puča organizētāji varētu būt piespiesti sākt darbību pāragri, jo valdība uzzinājusi par viņu plāniem. Tas izskaidrotu, kāpēc valdībai lojālie policijas spēki tika mobilizēti jau pirms apvērsuma.

Vērts paturēt prātā, ka šis nav pirmais neveiksmīgais militārais apvērsums Turcijas vēsturē, līdzīgs liktenis pučistus piemeklēja arī 1963. gadā.

Ņemot vērā Erdogana ietekmi valstī, nav neiespējami, ka viņš pats varētu inscenēt šādu apvērsumu. Starp aizdomās turētajiem puča organizētājiem ir pieci ģenerāļi un 28 pulkveži, kuri teorētiski varētu darboties ar prezidenta ziņu.

Tomēr jāņem vērā, ka Erdogans jau ir publiski draudējis puča organizētājiem ar "ļoti augstu maksu", kas acīmredzot nozīmē ļoti ilgus cietumsodus. Daži prezidenta atbalstītāji pat pieprasa viņiem izpildīt nāvessodus. Vienlaikus nav arī saprotams labums, kādu no šādas rīcības gūtu šie virsnieki.

Neskatoties uz to, Erdoganam būtu ļoti labs iemesls inscenēt šādu apvērsumu. Politiķis enerģiski cīnās par prezidentālas pārvaldes ieviešanu Turcijā, kas viņam dotu vairāk varas. Vienlaikus jāņem vērā, ka viņam ar savu ietekmi tāpat ir samērā labas izredzes panākt iecerēto, tāpēc tik drastiska metode, kā inscenēta puča izmantošana, lai sasniegtu mērķi, kurš Erdoganam ir tāpat reāli aizsniedzams, ir ļoti riskanta. Kaut arī Erdogans ir pazīstams ar gatavību riskēt, politiskie analītiķi tomēr nav pārliecināti, vai viņš būtu gatavs iet tik tālu.

"Tas ir tāpat, kā aizdedzināt savu māju, un cerēt, ka tā nenodegs," izteicies kāds Rietumu drošības eksperts.

Analītiķi norāda arī uz to, ka Erdogans, premjers Binali Jildrims un citas prezidentam tuvas personas militāro operāciju laikā naktī izskatījušās ļoti nervozas. Tajā pašā laikā atmosfēra Ankarā iepriekšējās dienās pirms apvērsuma mēģinājuma novērotājiem šķitusi aizdomīgi mierīga.

Turcijas valdībai tuviem avotiem ir atbilde arī uz šo jautājumu: Erdogans gatavojies brīvdienām, kuras Ramadana noslēgumā viņam nācās izlaist, jo bija jāapmeklē NATO samits Varšavā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!