Piektdienas vakarā pieredzētais puča mēģinājums Turcijā pārsteidza pat daudzus šīs ekonomiski, militāri un šķietami politiski nesatricināmās valsts ekspertus. Tikmēr vēsture atgādina, ka Turcijā gluži kā Taizemē militāristu veikti apvērsumi vai vismaz to mēģinājumi savulaik bija regulāri, turklāt tie visi notika pēc līdzīga scenārija un pat ar apbrīnojamu regularitāti.
Lai izprastu Turcijā notikušo, nedaudz jāieskatās valsts politiskajā vēsturē. Moderno Turcijas Republiku pēc Pirmā pasaules kara un tā izraisītā Osmaņu impērijas sabrukuma dibināja agrākā militārpersona un politiskais darbonis Mustafa Kemals Ataturks ar sekotājiem. Viņi radīja modernu, nacionālu, demokrātisku, un, pats galvenais, sekulāru* valsti.
Pēc Ataturka aiziešanas no politikas 30. gadu vidū valsts turpināja ieturēt viņa ierādīto attīstības ceļu. Savukārt ideoloģijas sargu funkciju uzņēmās armija. Turcijas bruņotie spēki, baidoties par radikālo spārnu aktivizēšanos, haosa veidošanos un islāma ietekmes palielināšanos, šo gadu laikā gāzuši jau četras valdības.