Par spīti regulārām artilērijas apšaudēm un joprojām ik dienu pienākošajām ziņām par kritušajiem no kara frontes Ukrainas austrumos, tās līnija būtiski nav mainījusies jau pusotru gadu. Krievijas aģentūras "Sputnik" fotogrāfs Valērijs Meļņikovs jūlijā viesojies trijos okupētajos ciemos pie pašas kara zonas – Doņeckas piepilsētā Veselē, Mariupoles tuvumā esošajā Kominternovē un Lozoves ciemā uz ziemeļaustrumiem no Horļivkas.
Šajos ciemos šobrīd dzīvo vairs tikai retais, visapkārt redzamas sagrautas mājas un aizlaisti lauki. Retie palikušie spiesti pielāgoties visai spartiskiem apstākļiem un apzinās, ka apšaudes gaidāmas jebkurā brīdī. Redzams, ka Ukrainas frontes zona ir daudz tukšāka pat par Černobiļas avārijas apkārtni, kurā tūristi ik dienu dodas autobusiem.
Krievijas balstīto teroristu valstisko veidojumu "Doņeckas Tautas republikas" un "Luhanskas Tautas republikas" ieņemtajās teritorijās joprojām dzīvo aptuveni 2,7 miljoni iedzīvotāju, vēsta ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos dati. Gandrīz tāds pats skaits cilvēku šo reģionu ir pametuši - 1,6 miljoni devušies uz citām Ukrainas daļām, bet vēl vismaz miljons ir atstājuši Ukrainu. No izbraukušajiem lielākā daļa devusies uz Krieviju, bet otra bēgļu vidū populārākā valsts ir Baltkrievija, kurā ieradušies nepilni 100 000 Ukrainas pilsoņu.
Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētajās teritorijās ir "pilnīga likuma varas neesamība, ziņojumi par patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un slepenu apcietināšanu, kā arī neeksistē pārsūdzības mehānismi", vēstīja pērn publicētais ANO ziņojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
