Tikmēr prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien Ankarā aizvada tikšanos ar sev lojāliem armijas komandieriem, valdību un Nacionālo drošības padomi. Sagaidāms, ka vēlāk trešdien viņš nāks klajā ar jauniem paziņojumiem.
Tiklīdz, kā bija skaidrs, ka militārā apvērsuma mēģinājums Turcijā ir izgāzies, sākās vajāšanas. Vispirms tās skāra militāristus, tad turpinājās civilajās aprindās. Līdz šim brīdim ir aizturēti, atlaisti no darba vai atstādināti no amata vairāk nekā 50 000 cilvēku.
Visam akadēmiskajam personālam, aizdomās turamo vajāšanām turpinoties, ir aizliegts doties uz ārzemēm. Aizliegumu izceļot amatpersonas pamato ar mēģinājumu novērst apvērsuma līdzzinātāju bēgšanu.
Līdz šim atkāpties no amata ir palūgts 1577 augstskolu dekāniem, 21 000 skolotāju un 15 000 Izglītības ministrijas amatpersonu.
Viņus tur aizdomās par saistību ar par apvērsuma rīkošanā apsūdzēto ASV dzīvojošo turku garīdznieku Fetullu Gilenu, kurš jebkādu savu saistību ar puču kategoriski noliedz. Tikmēr Turcija vēlas panākt, lai ASV tai garīdznieku izdod.
Nesaistīti, Turcija ir liegusi pieeju interneta vietnei "Wiki Leaks" īsi pēc tam, kad tur publicēti aptuveni 300 000 prezidenta Erdogana Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) e-pasta vēstuļu, kas izsūtītas no 2000. gada līdz šī gada jūlijam. "Wiki Leaks" paskaidroja, ka dokumenti ir iegūti jau pirms puča mēģinājuma, taču publicēti, reaģējot uz valstī sāktajām vajāšanām.
Turcijas armija trešdien arī pirmo reizi kopš puča atsākusi apšaudīt kurdu nemierniekus Irākas ziemeļos, nogalinot vismaz 20 kaujiniekus. Turcijas armija aizliegtās Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujinieku bāzes Irākā regulāri apšaudīja kopš pērnā gada.
Vēstīts, ka 15. jūlija vakarā Turcijā notika neveiksmīgs apvērsuma mēģinājums, kurā piedalījās daļa bruņoto spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
