Baltijas valstis pilda savas saistības pret NATO, trešdien paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, vērtējot kā priekšvēlēšanu retoriku ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumu, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis pret iespējamo Krievijas uzbrukumu.
"Baltijas valstis nav devušas nekādu ieganstu šaubām par to, vai tās pilda savas saistības pret aliansi, un mums savukārt nav iemesla šaubīties, vai sabiedrotie pildīs savas saistības pret mums," intervijā radiostacijai "Žiniu radijas" ceturtdien sacījis ministrs.
Viņš atgādinājis, ka Lietuva būtiski palielinājusi aizsardzības finansējumu un šogad pat ieņem pirmo vietu aliansē, vērtējot minēto izdevumu dinamiku.
Pēc Linkeviča teiktā, Trampa teiktais "lieku reizi pievērš uzmanību tam, ka mums visiem pašiem jārūpējas par savu drošību".
"Vēlēšanu kampaņa ir tas laiks, kad varētu būt sarežģīti spriest un izdarīt secinājumus. Pat kaut ko komentēt ir sarežģīti, bet, ņemot vērā, ka tā ir valsts ar ilggadējām tradīcijām, ar Republikāņu un Demokrātu partijām, būtu jāsaka, ka šī politika ir prognozējama, tādēļ es tiešām negaidu nekādus radikālus pavērsienus - tādiem vienkārši nevajadzētu būt. Nianses vienmēr ir, bet nešaubos, ka Amerikas Savienotās Valstis Lietuvai bijušas, ir un noteikti arī būs svarīgas stratēģiskās partneres un sabiedrotās," norādījis ministrs.
Kā ziņots, Tramps intervijā laikrakstam "The New York Times" Klīvlendā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā pavēstīja, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija.
Uz laikraksta jautājumu par Krievijas aktivitātēm, kas satrauc Baltijas valstis, republikāņu kandidāts atbildēja, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā viņš vispirms izvērtētu, "vai tās ir pildījušas savas saistības pret mums", iekams lemtu, vai sniegt tām palīdzību.
Lietuva ilgu laiku aizsardzības izdevumu ziņā atpalika no citām NATO valstīm, bet pēdējo gadu laikā, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā un militārajām aktivitātēm Baltijas jūras reģionā, tos konsekventi palielinājusi un saskaņā ar alianses datiem šogad iekļuvusi dalībvalstu pirmajā desmitniekā.
Kā šonedēļ paziņoja premjerministrs Aļģirds Butkevičs, Lietuvas nākamā gada budžeta projektā aizsardzības izdevumiem paredzēts atvēlēt 1,79 % iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka finansējums aizsardzībai nākamgad pieaugtu aptuveni par 150 miljoniem eiro - līdz 725 miljoniem eiro. Valdība uzskata, ka NATO noteikto robežu - 2 % no IKP - Lietuva varētu sasniegt 2018. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
