Atklāti apšaubot ASV saistību pildīšanu pret NATO dalībvalstīm, republikāņu izvirzītais prezidenta kandidāts Donalds Tramps marginalizē aliansi, nonivelē Eiropas valstu brīvības nozīmi un sola izbeigt ASV dominanci pasaules politikā, tādējādi piepildot Krievijas autokrātiskā līdera kvēlākās vēlmes, raksta analītiskā žurnāla "The Atlantic" korespondents Džefrijs Goldbergs.
"Es nesaku, ka Donalds Tramps strādā pie Putina, tomēr viņa kampaņas menedžeri reiz algoja Putina atbalstītais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Es norādu, ka Trampa sapratne par Amerikas lomu pasaulē sakrīt ar Krievijas ģeostratēģiskajām interesēm, ka viņa izteiktā kritika amerikāņu demokrātijai saskan ar Kremļa kritiku amerikāņu demokrātijai un ka viņiem ar Putinu ir vairākas ideoloģiskas un nostājas līdzības – pirmkārt, apsēstība ar tādu "spēku", ko bieži asociē ar diktatoriem," raksta Goldbergs.
Tramps skaidri norāda, ka kā prezidents viņš ļaus Krievijai īstenot tās valdīšanas intereses Eiropā un Tuvajos Austrumos. Viņa ievēlēšana izsauks tūlītēju globālo nestabilitāti, kas nelīdzināsies nekam, ko mēs līdz šim esam redzējuši, jo amerikāņu sabiedrotie saprot, ka Tramps izārdīs pēc Otrā pasaules kara iedibināto kārtību, kuru izveidoja ASV.
Trampa simpātijas pret Putinu nav nekāds noslēpums. Viņš jau izteicies, ka abi labi sapratīsies, un paudis pilnīgu intereses trūkumu par Ukrainas nākotni, iepriecinot Putinu, kuram dominēšana pār to ir principa jautājums, norāda "The Atlantic". Ar Trampa palīdzību no Republikāņu partijas nacionālās drošības principiem jau dzēsts solījums palīdzēt Ukrainai, lai tā kļūtu brīva no Krievijas kontroles.
Attiecībā uz ASV demokrātiju Tramps piekrīt Putinam, ka tā ir fatāli kļūdaina. Viens no Trampa padomdevējiem Kārters Peidžs nesen Maskavā norādīja, ka Amerika bieži ir "liekulīga attiecībā uz demokratizāciju, vienlīdzību, korupciju un režīma maiņām". Attiecībā uz līdzšinējās politikas turpināšanu Tramps izteicies: "Kad pasaule skatās, cik sliktā stāvoklī ir ASV, mēs ejam un runājam par cilvēku brīvībām. Nedomāju, ka esam labs vēstnesis."
Goldbergs atzīmē, ka intervijā "The New York Times" Tramps ir gājis vēl tālāk, apšaubot vai viņš, būdams prezidents, automātiski turpinās drošības garantiju 28 NATO dalībvalstīm, liekot apšaubīt to, ka aiz viņu mugurām ir visas ASV armijas spēks. Iepriekš viņš jau "Times" sacījis, ka gadījumā, ja Krievija uzbruks kādai NATO sabiedrotajai, viņam sākotnēji būtu jāizvērtē, vai šīs valstis ir izpildījušas savas saistības pret ASV.
"The Atlantic" skaidro, ka šādi Republikāņu partijas vēsturē nebijuši paziņojumi norāda uz ielūgumu Krievijai daudz destruktīvāk iejaukties NATO kaimiņvalstīs Ukrainā un Moldovā, kā arī tieši iejaukties NATO dalībvalstu, pirmkārt, Baltijas valstu politikā.
Goldbergs atgādina, ka Republikāņu partijas ārpolitika līdz šim bijusi skaidri noteikta vairākos virzienos. Pirmais no tiem paredzēja, ka ASV jāpalīdz palielināt brīvo valstu skaitu, jāaizsargā brīvie cilvēki neatkarīgi no tā, vai viņi var un spēj atmaksāt ASV tās izdevumus pēc tam. Tāpat partijas ārpolitikas stratēģija noteica, ka Eiropa ir stabila platforma, lai paustu ASV vērtības un idejas pasaulei un ka Krievijas imperiālie mērķi ASV un tās sabiedrotajiem ir stingri jāapkaro. Turklāt trīs reģionu – Austrumāzijas, Eiropas un Tuvo Austrumu – pamešana radītu vakuumu, ko aizpildītu ASV naidīgi nedemokrātiski spēki.
"Donalds Tramps, ja tiks ievēlēts par prezidentu, atnesīs beigas pēckara starptautiskajai kārtībai un atbrīvos diktatorus – pirmkārt un galvenokārt, viņa sabiedroto Vladimiru Putinu – ļaujot tiem piepildīt viņu vēlmes," raksta "The Atlantic".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
